"Tās ir diezgan sarežģītas un fascinējošas debates," sacīja Kallass, piebilstot - ir samērā saprotami, kāpēc Somija nekavējoties paziņojusi, ka tā ir ļoti laba ideja, jo Somija nav NATO. Ekspremjers arī norādīja, ka somi jūtas vientuļi.
"Ja viņi tagad varētu pievienoties starptautiskajai drošības sadarbībai ar kādu citu modeli, tad viņi būtu ļoti laimīgi" sacīja Kallass.
Viņš arī pauda pārliecību, ka Junkera plāns nedarbosies.
"Lai sāktu radīt Eiropas armiju, mums būs jāsastopas ar visām šīm pašām lietām - kā tā tiks vadīta, kā tiks pieņemti lēmumi, vai tas ir konsenss vai nav konsenss," viņš norādīja.
Minot piemēru, ekspremjers sacīja - ja viena valsts vēlas karot Āfrikā, bet cita - Krievijā, būs grūti pateikt, kā šo armijas ieceri īstenot.
"Es uzskatu, ka tā noslīks diskusijās," viņš piebilda.
Ja radīsies nepieciešamība pēc vienības, kas cīnās pret Krieviju, citas Eiropas valstis diez vai vienbalsīgi tam piekritīs, norādīja ekspremjers.
Kallass uzsvēra, ka lielāka uzmanība būtu jāpievērš Eiropas robežsardzes vienību un policijas stiprināšanai.
"Eiropa ir vāja, kad tā nespēj novērst iekšējās pretrunas," viņš uzsvēra.
EK prezidents Junkers svētdien aicināja izveidot kopīgu Eiropas armiju, norādot, ka šādam solim būtu simboliska nozīme apstākļos, kad pieaug spriedze attiecībās ar Krieviju.
Kopīgi ES bruņotie spēki arī ļautu efektīvāk izmantot līdzekļus aizsardzības izdevumiem un sekmētu ciešāku dalībvalstu integrāciju, viņš piebilda.
Iespējams, ka Junkera ierosinājums varētu nepatikt Lielbritānijai, kas neatbalsta dziļāku bloka integrāciju, bet tas jau radis atbalstu Vācijā.
ES līderi samitā jūnijā apspriedīs jautājumu par kopīgas ES armijas izveidošanu, pirmdien paziņoja EK preses sekretārs Margaritis Shins.