Iepriekšējās parlamenta vēlēšanas, kurās nevienai partijai neizdevās iegūt pārliecinošu vairākumu, notika 2016.gada februārī, un kārtējās vēlēšanas bija paredzētas tikai pēc gada.
Taču Varadkars pagājušajā mēnesī izsludināja pirmstermiņa vēlēšanas, cerot nostiprināt savas pozīcijas, pateicoties veiksmīgajai breksita vienošanās noslēgšanai un Ziemeļīrijas reģionālās valdības darba atsākšanai.
Taču politisko ainavu var satricināt īru republikāņu partijas Sinn Fein popularitātes pieaugums, kā arī sabiedrības neapmierinātība ar mājokļu jautājumu un situāciju veselības aprūpes jomā.
Kopš 2016.gada Varadkara pārstāvētā partija atrodas pie varas ar mazākuma valdību, kurai atbalstu parlamentā nodrošina labēji centriskā partija Fianna Fail un neatkarīgie deputāti. Neilgi pēc vēlēšanām Lielbritānija referendumā nobalsoja par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), un kopš tā laika Īrijas politikā dominējis Brexit jautājums.
Lielbritānija izstājās no ES 31.janvārī, sākot pārejas posmu, kurā tirdzniecības attiecības turpinās un saglabājas atvērta robeža starp Īriju un Lielbritānijai piederošo Ziemeļīriju.
Varadkars izpelnījies atzinību par lomu Brexit vienošanās panākšanā, taču viņš ir brīdinājis, ka vēl gaidāma liela neskaidrība, Lielbritānijai cenšoties noslēgt ilgtermiņa tirdzniecības līgumu ar ES līdz decembrim.
Varadkars pozicionējis sevi kā piemērotāko līderi nākamajam posmam.
"Nespēja noslēgt tirdzniecības līgumu, būtu milzīgs drauds un eksistenciāls drauds mūsu ekonomikai 2021.gadā," pagājušajā mēnesī brīdināja premjers.
Abas būdamas labēji centriskas partijas, Fianna Fail piekrita atbalstīt Fine Gael ilgstošajā un neskaidrajā Brexit laikā, bet tagad Fianna Fail uzskata, ka tai jāuzņemas vadība.
"Ideja, ka Īrija nevar mainīt savu valdību Brexit dēļ, ir vienādā mērā ciniska un izmisīga," noradijis Fianna Fail līderis Mihals Mārtins.
Fianna Fail uzskata, ka valdībai ir daudz aktīvāk jāstrādā pie ekonomikas nodrošināšanas pret šoku gadījumam, ja Lielbritānijas tirdzniecības sarunas ar ES ciestu neveiksmi.
Taču lielu atšķirību starp abu partiju nostādnēm nav, kas daudzos vēlētājos izraisījis apātiju.
Taču par vēl lielāku problēmu Fine Gael var izvērsties vērā ņemamā krīze mājokļu sfērā un veselības aprūpē.
Īrijas ekonomika ir atguvusies no recesijas, ko tā piedzīvoja 2008.gadā, un 2019.gada otrajā ceturksnī piedzīvoja 0,7% lielu pieaugumu.
Tomēr mājokļu trūkums ir novedis pie īres cenu kāpuma un īpašumu cenu palielināšanās.
Ziemassvētku nedēļā 9731 no aptuveni 4,9 miljoniem Īrijas iedzīvotāju bija bezpajumtnieks, ziņo labdarības organizācija Focus Ireland.
Jautājums par mājokļu cenām un bezpajumtniekiem aktualizējās sevišķi pēc tam, kad Dublinā kāds bezpajumtnieks tika nopietni ievainots, strādniekiem mēģinot ar smago tehniku novākt telti, kurā viņš dzīvoja.
Veselības aprūpes darbinieki savukārt brīdinājuši, ka slimnīcas ir pārpildītas.
Veselības aprūpe, mājokļi un dzīves dārdzība ir galvenie jautājumi, kas satrauc vēlētājus, liecina laikraksta "The Times" Īrijas izdevuma veiktā aptauja.
Laikraksta Business Post un sabiedriskās domas izpētes kompānijas Red C veiktā aptauja, kas tika publiskota svētdien, liecina, ka par Fine Gael gatavi balsot 21% aptaujātu, bet par "Fianna Fail" un Sinn Fein 24% par katru.
Sinn Fein parasti vēlēšanās gūst sliktākus rezultātus nekā aptaujās, taču reitingi atspoguļo izmaiņas, kas partijā notikušas pēdējos gados.
Jaunās līderes Mērijas Lū Makdonaldas vadībā Sinn Fein ir distancējusies no savām vēsturiskajām saitēm ar kaujinieku grupējumu Īru republikāņu armija (ĪRA), un apgalvo, ka pārstāv kreisā spārna alternatīvu Fianna Fail un Fine Gael.
No Sinn Fein vēlēšanās kandidēs 42 politiķi. Tas nozīmē, ka partija nespētu izveidot vairākuma valdību, pat ja visi kandidāti tiktu ievēlēti parlamentā. Taču Sinn Fein var iegūt nozīmīgu lomu koalīcijas valdībā.