"Mēs no islāmistiem esam saņēmuši e-pastus un vēstules ar draudiem. Policija un drošības dienesti attiecīgi ir paaugstinājuši draudu līmeni," sacīja amatpersona.
"Mēs nezinām, vai šos draudus pauž cilvēki, kas ir saistīti ar Al Qaeda un Islāma valsti, vai arī viņi tikai tos atdarina," viņa atzina.
Arī policija jau ir reaģējusi uz izteiktajiem draudiem.
"Dažos no desmit īpašumiem Stokholmas centrā, kur notiek ebreju aktivitātes, mēs esam pastiprinājuši novērošanu," telekanālam SVT sacīja Stokholmas policijas pārstāvis Frēdriks Nēslunds.
Kopš Parīzes teroraktiem pieaudzis arī Malmes un Gēteborgas ebreju organizācijām izteikto draudu skaits.
"Līdz šodienai Zviedrijā neviens neko nav sacījis par šo uzbrukumu antisemītisko raksturu," norādīja Posnere-Keresi, piebilstot, ka mediji izvērsti ziņo par musulmaņiem izteiktajiem draudiem.
"Tas mani ir pamatīgi sadusmojis. Protams, es jūtu līdzi musulmaņiem, pret kuriem notiek vēršanās un kam nav nekāda sakara ar šiem uzbrukumiem. Tomēr tā ir mūsu demokrātijas problēma, ja žurnālisti un politiķi nespēj vienlaicīgi savās galvās paturēt divas domas," viņa piebilda.
Jau ziņots, ka bruņoti islāmisti - brāļi Šerifs un Saīds Kuaši - 7.janvārī Parīzē iebruka žurnāla Charlie Hebdo redakcijā, noslepkavojot 12 cilvēkus. Uzbrukuma gaitā šāvēji klieguši "Allāhs ir dižens" un "Mēs esam atriebuši pravieti". Tas ir asiņainākais teroristu uzbrukums Francijā pēdējo 40 gadu laikā.
Savukārt 8.janvārī Monrūžā, uz dienvidiem no Parīzes, Amedijs Kulibali, kurš esot pazinis brāļus Kuaši, nošāva policisti, bet 9.janvārī Parīzē iebruka košera veikalā, nogalinot četrus cilvēkus.