Itālijas finanšu ministrs Džūlio Tremonti ceturtdien paziņoja, ka valstij līdz 2013. gadam jānovērš budžeta deficīts, ziņo AP. Tomēr precīza plāna, kā to panākt, aizvien nav. Dž. Tremonti uzsvēra, ka Itālija gatava izpildīt Eiropas Centrālās bankas (ECB) prasības, lai tā pasargātu valsti no eirozonu pārņēmušā parādu krīzes viļņa.
ECB piekritusi pirkt itāļu parādzīmes, ko nepacietīgi gaidīja investori, pretim pieprasot atbalstu vērienīgām ekonomiskajām reformām. Ministrs norādīja, ka visi ECB un partneru izteiktie piedāvājumi tiek apsvērti.
To vidū Itālija apsver iespēju paaugstināt privātajā sektorā strādājošo sieviešu pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem, samazināt valsts sektorā strādājošo algu, kā arī pārcelt ar reliģiskajiem svētkiem nesaistītās valsts svinības uz svētdienu, tādā veidā cerot veicināt darba produktivitāti. Tāpat esot nepieciešama darba tirgus liberalizācija, ko sekmētu elastīgāki darba līgumi, kas atvieglotu gan darbā pieņemšanas, gan atlaišanas procesu.
Ministru prezidents Silvio Berluskoni arodbiedrībām solījis, ka ārkārtas dekrēts par drīzumā plānoto izdevumu samazinājumu tiks izdots līdz 18. augustam.
Taču tikmēr premjerministra S. Berluskoni koalīcijas sabiedrotās Ziemeļu līgas līderis Umberto Bosi raidīja naidīgus izteikumus ECB virzienā, pārmetot, ka tās vēstule ar aicinājumiem uz ekonomiskām reformām esot politiski motivēta.
«Baidos, ka tas ir mēģinājums gāzt valdību,» U. Bosi teikto citējusi ziņu aģentūra Reuters. Politiķa aizdomas, visticamāk, krīt uz Itālijas Centrālās bankas vadītāju Mario Dragi, kurš 1. novembrī ECB vadītāja krēslā nomainīs francūzi Žanu Klodu Trišē. Pirms tam tika uzskatīts, ka S. Berluskoni valdības krišanas gadījumā M. Dragi varētu uzņemties pagaidu valdības vadības grožus.
Valsts parāds sasniedz jau 120% no iekšzemes kopprodukta (IK), ko eirozonā pārspēj vienīgi Grieķija. Taču Itālijas lielākā problēma ir nevis lielais parāds, bet gan nemainīgi lēnā izaugsme. Pēdējās desmitgades laikā Itālijas ekonomika ik gadu palielinājusies vidēji par 0,3%, krietni atpaliekot no citām eirozonas valstīm. Tādēļ asi taupības pasākumi var apstādināt jau tā lēno izaugsmi, sniedzot pretēju efektu cerētajam, raksta The New York Times.