Ļaunākais vēl priekšā
Analītiķi ir vienoti pareģojumā, ka ļaunākais vēl tikai priekšā. Valdības izveide nesolās būt viegla, un Eiropas līderi, kā arī finanšu tirgi nekavējās paust satraukumu par Itālijas politisko strupceļu. Lai nodrošinātu stabilitāti, valdošajam spēkam nepieciešams vairākums abās parlamenta palātās, tādēļ vairums ekspertu prognozē, ka jau tuvāko mēnešu laikā Itālijai neizbēgt no jaunām vēlēšanām.
Kreisi centriskajai koalīcijai Pjēra Luidži Bersāni vadībā apakšpalātā izdevies ar minimālu pārsvaru pārspēt ekspremjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas (PDL) centriski labējo koalīciju (29,5% pret 29,1%). Likums paredz, ka uzvarētājam apakšpalātā pienākas papildu vietas, bet Senātā, kurā mandātus sadala pēc reģionālā balsojuma, aina ir drūmāka. P. L. Bersāni pienākas 119 vietas, S. Berluskoni - 117, taču vairākumam nepieciešami vismaz 158 deputāti.
«Ikvienam jābūt gatavam upuriem,» S. Berluskoni citēja BBC. Lai gan viņš aicinājis partijas uz kompromisu un uzsvēris, ka gatavs sadarboties ar kreisi centriskajiem, P. L. Bersāni pirms tam noraidoši izteicies par skandalozo ekspremjeru, kurš 2011. gadā atkāpās no valdības vadītāja amata, lai valsts glābtos no bankrota un atjaunotu finanšu tirgu uzticību.
Viņa vietā stājās Mario Monti, kura centriskais bloks vēlēšanās piedzīvoja sakāvi, iegūstot tikai ap 10% balsu. Lai gan M. Monti iecienīts Eiropā kā stabilitātes un reformu garants, itāļi ir sarūgtināti par stingro taupību un pieslienas S. Berluskoni apgalvojumiem, ka M. Monti ir Vācijas pakalpiņš. Vairāk nekā puse vēlētāju savu balsi atdeva par partijām, kas iebilst pret Vācijas diktētajiem noteikumiem.
Par vēlēšanu patieso uzvarētāju sauc komiķa Bepes Grillo Piecu zvaigžņu kustību (M5S), kas ieņem trešo vietu. Tā dēvēta par neprognozējamu, jo pulcē jaunus un politikai svešus cilvēkus, kas iestājas pret līdzšinējiem līderiem un sola panākt Itālijas atteikšanos no eiro.
Mudina turpināt reformas
Valdības izveidei īpaši seko Eiropas līderi, kuri baidās, ka nestabilitāte Itālijā, kuras parādu kalni pārsniedz 120% no valsts iekšzemes kopprodukta, apdraud eirozonu. Vācijas kanclere Angela Merkele neslēpa sarūgtinājumu par M. Monti zaudējumu un mudināja Itāliju nenovērsties no reformām.
Francija pauda cerības, ka P. L. Bersāni izdosies tuvākajā laikā izveidot stabilu valdību. Lai gan P. L. Bersāni solījis turpināt M. Monti aizsāktās reformas, viņš uzsvēris, ka plāno mazināt stingro taupības kursu, ļaujot itāļiem nedaudz uzelpot.
Satraukums atbalsojās arī finanšu tirgos, akcijas un eiro piedzīvoja kritumu. Krasi pieauga Itālijas valdības obligāciju likmes, signalizējot par valdošo izbīli.
«Tas ir strupceļš,» Romas Amerikas Universitātes profesors Džeimss Voltsons uzsvēra CNN. «Eiropā nekas nevarēja būt vēl ļaunāk.» Nākamo mēnešu lēmumi, ko pieņems Itālija, lielā mērā noteiks to, vai Eiropai izdosies pārvarēt eirozonas krīzi, vai arī bloks ar Itāliju priekšgalā atgriezīsies pie līdzšinējās izšķērdēšanas.