Monti premjerministra krēslā sēdās pagājušā gada beigās, un viņa īstenotie taupības pasākumi pēc mēnešiem ilgušās finansiālās nestabilitātes valstī bija nomierinājuši investorus, taču viņa iespējamā aiziešana no valdības vadītāja amata radījusi tirgū satraukumu, ka Itālija atkal varētu nonākt parādu krīzē. "Visiem ir bažas par to, kā rīkosies valsts, kas tikai pirms gada, kad pie varas bija Berluskoni, draudēja sagraut eiro un līdz ar to pasaules ekonomiku," atzīst laikraksts Repubblica.
Politiskie notikumi apturējuši Monti reformas un liek domāt, ka nākamgad gaidāmās vēlēšanas notiks vēl agrāk, iespējams, jau februārī, labu brīdi pirms pašreizējās valdības pilnvaru termiņa beigām aprīlī. "Mums, iespējams, jārēķinās ar Itālijas aktīvu izpārdošanu," norāda itāļu bankas UniCredit Londonas biroja ekonomists Ēriks Nīlsens. Viņš prognozē arī "spiedienu" aizņemšanās tirgū, kas ietekmēs vidējā termiņa obligāciju izsoli ceturtdien, kam sekos "vētrainas nedēļas".
Milānas biržas indekss FTSE Mib pirmdien līdz plkst.11.30 pēc Latvijas laika jau bija krities par 3,24%, bet visstraujākais kritums vērojams banku akcijām. Tomēr Nīlsens neesot "nopietni satraukts" par Itālijas izredzēm, jo, visticamāk, ka vēlēšanu rezultātā tiks izveidota koalīcija kreisi centriskās demokrātiskās partijas vadībā vai arī tiks izveidota jauna valdība Monti vadībā.
Demokrātiskās partijas kandidāts uz premjera amatu Pjērs Luidži Bersāni sola savas uzvaras gadījumā turpināt Monti uzsākto kursu, lai gan vienlaikus viņš mīkstināšot dažus vispretrunīgāk vērtētos taupības pasākumus, kurus ieviesusi pašreizējā valdība. Taču Berluskoni atgriešanās valdības vadītāja krēslā varētu radīt lielāku nestabilitāti, jo viņš paziņojis, ka vērsīsies pret būtiskākajām Monti reformām, kā arī pret citu Eiropas Savienības (ES) lielvalstu, piemēram, Vācijas "diktātu". Svētdienas vakarā, kritizējot Monti valdības veikumu, Berluskoni norādīja, ka "nav neviena ekonomiskā indikatora, kas būtu pozitīvs. Eksperiments ar tehnokrātu valdību ir beidzies, ak vai, ar pilnīgi negatīviem rezultātiem".
Tikmēr itāļu prese sākusi rakstīt par Berluskoni "apvērsumu". 76 gadus vecais mediju magnāts jau sesto reizi pēdējo divu desmitgažu laikā izvirzījis savu kandidatūru uz premjerministra krēslu. Lai gan oktobrī viņam tika piespriests gadu ilgs cietumsods par izvairīšanos no nodokļiem, nosakot piecu gadu ilgu aizliegumu ieņemt publiskus amatus, sprieduma izpilde atlikta līdz lietas izskatīšanai apelācijas instancē. Turpinās arī tiesas process, kurā Berluskoni apsūdzēts par seksuālām attiecībām ar kādu 17 gadus vecu prostitūtu, kā arī ļaunprātīgu premjera pilnvaru izmantošanu.
Pagājušajā nedēļā Berluskoni dibinātā Tautas brīvības partija (PDL) atsauca savu atbalstu Monti tehnokrātu valdībai. Lai gan Monti izdevies novērst valsts maksātnespējas draudus un sakārtot budžetu, atjaunojot Itālijas uzticamību investoru acīs, virkne viņa ierosināto reformu, tostarp jauna nekustamā īpašuma nodokļa ieviešana, budžeta izdevumu samazināšana un izmaiņas pensiju sistēmā, ir ļoti nepopulāras ierindas itāļu vidū.
Tomēr ES līderi uzsver, ka Monti pēctecim esot jāturpina līdzšinējai kurss. Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes loceklis Jergs Asmusens pirmdien norādīja, ka Itālijai nepieciešams turpināt Monti reformas arī pēc viņa atkāpšanās no amata. Intervijā vācu laikrakstam Bild Asmusens sacīja, ka Monti vadītā valdība "īsā laika periodā ir sasniegusi ievērojamus panākumus, atgūstot investoru pārliecību un īstenojot budžeta konsolidāciju". Asmusens uzsvēra, ka pēc vēlēšanām tam, kurš vadīs Itāliju, nepieciešams turpināt ar tādu pašu apņemšanos.
Savu satraukumu pirmdien paudis arī eirozonas jaunā glābšanas fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) - vadītājs Klauss Reglings. "Pēdējā gada laikā Itālija īstenojusi svarīgas reformas. Līdz šim tirgi tās ir atzinīgi novērtējuši, taču tie ar bažām ir reaģējuši uz pagājušās nedēļas nogales notikumiem," sacīja Reglings.
Aptaujas liecina, ka vēlēšanās, visticamāk, uzvarēs Demokrātiskā partija, lai gan absolūto vairākumu tā neiegūs un tai būs jāmeklē koalīcijas partneri. Taču otrajā vietā, apsteidzot PDL, varētu ierindoties populistiskā Pieczvaigžņu kustība, kuras līderis ir komiķis Bepe Grillo, kam izdevies piesaistīt lielu skaitu jauniešu, izmantojot pret istablišmentu vērstu retoriku.