Ar šo paziņojumu M5S nākusi klajā, iepazīstinot ar savu ārpolitikas programmu, kurā cita starpā pieprasīta pret Krieviju ieviesto sankciju atcelšana, noraidīta Eiropas Savienības (ES) uzturētā taupības politika, kā arī brīvās tirdzniecības līgumi ar ASV (TTIP) un Kanādu (CETA).
"Ja [NATO] patiesi var mainīties, acīmredzot ar mūsu līdzdalību, mēs noteikti būsim tās dalībvalsts. Ja tā nemainās, mēs apsvērsim, vai būt tās dalībvalstij, vai nē," preses konferencē norādīja Manlio di Stefāno, kas šobrīd pārstāv M5S parlamentā.
35 gadus veco bijušo datorinženieri un brīvprātīgā darba veicēju Latīņamerikā itāļu mediji uzskata par galveno pretendentu uz ārlietu ministra amatu, ja pēc vēlēšanām valdības veidošana tiktu uzticēta M5S.
Saskaņā ar Globālo kaujasspēju indeksu Itālijas armija ir sestā spēcīgākā starp NATO dalībvalstu armijām, un šobrīd militārās misijās ārvalstīs ir iesaistīti 15 000 itāļu karavīru, tostarp 1500 piedalās Vidusjūras patrulēšanā, bet 1400 atrodas Irākā.
Savukārt cits no ietekmīgākajiem M5S pārstāvjiem parlamentā Alesandro di Batista preses konferencē uzsvēra, ka partija atbalsta "suverēnu" politiku, stādot pirmajā vietā Itālijas intereses, un nav noskaņota nedz par labu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, nedz par labu ASV prezidentam Donaldam Trampam.
Saskaņā ar savu pausto ticību tiešsaistes demokrātijai M5S savus ārpolitiskos mērķus nodevusi izvērtēšanai partijas biedriem tīmeklī.
Vispopulārākā izrādījusies vēršanās pret TTIP un CETA, kamēr pret Krieviju vērsto sankciju atcelšana atrodas tikai septītajā vietā.
Otrdien publiskotā ārpolitikas programma paredz arī Palestīnas valsts atzīšanu, taču vienlaikus apieti tādi delikāti jautājumi kā atteikšanās no eiro, par ko M5S tradicionāli iestājusies, un nelegālās imigrācijas krīze.
Saskaņā ar tīmekļa vietnes "Termometro Politico" aplēsēm, šobrīd atbalstu M5S aptaujās vidēji pauž 28,6% itāļu, kamēr pie varas esošo kreisi centrisko Demokrātisko partiju atbalsta 26,8% aptaujāto.
Tomēr joprojām nav skaidrs, vai M5S pat gadījumā, ja tā uzvar parlamenta vēlēšanās, kuras gaidāmas nākamā gada sākumā, nonāks pie valsts vadības stūres, jo tradicionālās partijas varētu populistus atstumt no varas, veidojot plašāku koalīciju.
Boloņas Universitātes politikas zinātnes pasniedzējs Pjēro Ignaci sarunā ar aģentūru DPA atzina, ka M5S izredzes veidot valdību "nav visai reālistiskas".
Viņš pauda arī šaubas, vai kādreizējā komiķa Bepes Grillo dibinātā populistiskā kustība spētu izveidot koalīciju ar citām eiroskeptiski noskaņotajām partijām, piemēram, Ziemeļu līgu.
Tomēr di Batista uzstāja, ka M5S esot spēks ar ko nākšoties rēķināties.
"Ārvalstu ministri un vēstnieki no visas pasaules uztver mūs nopietni" un vēlas ar mums tikties, norādīja politiķis.
Gerda