"Ja pieņemam, ka eirozona ir kā māja, tad tās pamati ir ielikti ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Veidojot pārmērīgi lielu valdības parādu, diemžēl vairākas dalībvalstis Stabilitātes paktu neievēroja un eirozonas "māja" sāka šķobīties. Ja vēlamies redzēt, kā realitātē tas izskatās, atliek vien paskatīties uz notikumiem Grieķijā," uzrunājot kolēģus, norādīja Kariņš.
Aicinot atbalstīt izstrādāto ekonomikas pārvaldības regulējumu, deputāts uzsvēra, - lai nākotnē eirozonu pasargātu no iespējamām "vētrām", ir jāstiprina pamati: "Loģika diktē, ka eirozonas pamati ir jāuzbūvē no jauna."
EP ir sācis debates par jauno ES ekonomikas pārvaldības regulējumu, ko ietver seši ziņojumi, par kuriem šodien pēcpusdienā paredzēts parlamenta balsojums. Kā ziņots, tad EP Ekonomikas un monetāro lietu komiteja aprīlī jauno regulējumu atbalstīja, tostarp arī ziņojumu par prasībām dalībvalstu budžetiem, kura viens no galvenajiem sagatavotājiem jeb līdzziņotājs ir arī Kariņš.
Izskatot deputātu priekšlikumus komiteja atbalstīja vairākus Kariņa priekšlikumus, kuri paredz neatkarīgu makroekonomisko prognožu, uz kurām tiek balstīta budžeta plānošana, izvērtējumu. Šāds izvērtējums jāveic reizi gadā un tam jābūt publiski pieejamam. Komiteja atbalstīja Kariņa ierosinājumu, kas paredz, ka budžeta plānošanas mērķiem ir jābūt virzītiem uz sabalansētu budžetu, kā arī citus priekšlikumus.
Ekonomikas pārvaldības pakotne ir iecerēta kā līdzeklis, lai izvairītos no turpmākām krīzēm. Lai to nodrošinātu ir nepieciešams veidot atbildīgu dalībvalstu budžetu politiku, kas būtu virzīta uz sabalansētu budžetu un tikai ārkārtējos gadījumos būtu pieļaujam deficīts, kas sasniedz 3% no IKP.
Kariņš strādā EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā un Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, kā arī īpašajā Finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes komitejā.