"Mums ir jāstrādā ar jauno komisijas prezidentu, kā mēs to vienmēr darām, lai nodrošinātu mūsu nacionālās intereses," parlamentam pavēstīja Kemerons, skaidrojot savu nespēju nepieļaut Junkera nokļūšanu šajā amatā.
Kemerons norādīja, ka, neskatoties uz šīs cīņas zaudēšanu, viņš joprojām spēs panākt Eiropas Savienības (ES) reformas, kuras viņš apsolījis pirms 2017.gadā paredzētā referenduma par Lielbritānijas palikšanu ES.
Kemerons svētdien piezvanījis Junkeram, lai apsveiktu viņu ar sekmīgo cīņu par nokļūšanu EK prezidenta amatā.
Kā pastāstīja premjera preses sekretārs, Kemerons apsveicis Junkeru ar sekmīgo kampaņu un nominācijas nodrošināšanu.
"Viņi sprieda par to, kā viņi varētu strādāt kopā, lai ES padarītu konkurētspējīgāku un elastīgāku," sacīja preses pārstāvis.
"Premjerministrs pauda gandarījumu par Junkera apņemšanos rast Lielbritānijai godīgu vienošanos, un Junkers sacīja, ka viņš ir nopietni apņēmies rast risinājumu Apvienotās Karalistes politiskajām bažām," norādīja amatpersona.
Eiropadomes prezidents Hermans van Rompejs piektdien paziņoja, ka Junkers izvirzīts EK prezidenta amatam.
"Lēmums ir pieņemts. Eiropadome nākamā EK prezidenta amatam izvirza Žanu Klodu Junkeru," sacīja van Rompejs.
Par Junkera kandidatūru nobalsojuši 26 valstu līderi, bet divas valstis - Lielbritānija un Ungārija - balsojušas pret, pavēstīja diplomāti.
Līdz ar to Junkers varētu kļūt par vēsturē pirmo EK prezidentu, kura nominācija nav saņēmusi vienbalsīgu ES dalībvalstu atbalstu.