Kā norāda The Guardian, Krievijas attiecības ar Rietumiem strauji pasliktinājās pēc V. Putina atgriešanās valsts prezidenta postenī un Eiropas galvaspilsētas arvien spēcīgāk kritizē viņa politisko oponentu vajāšanas.
„Kipra var kļūt par pēdējo salmiņu. Daudzi Krievijas miljardieri un valsts kompānijas, un, ja var ticēt dažiem Krievijas plašsaziņas līdzekļiem, arī pats V. Putins – ir zaudējuši milzīgu naudu ES virzītā Kipras glābšanas plāna dēļ. Krievija skaļi pauž savu sašutumu, galvenokārt Berlīnes virzienā,” teikts rakstā.
Bijušais Kremļa padomnieks Aleksandrs Ņekrasovs brīdinājis, ka Maskava, iespējams, atradīs veidu kā sodīt ES. Piemēram, Krievija var iesaldēt vai aplikt ar īpašiem nodokļiem Vācijas kompāniju aktīvus. Vācija ir Krievijas otrais lielākais tirdzniecības partneris pēc Ķīnas, turklāt līdz šim politisko attiecību pasliktināšanās nekādi nav atsaukusies uz tirdznieciskajiem darījumiem.
Pašlaik V. Putins cenšas apklusināt savus kritiķus, bet ārpolitikā uzbrūk Rietumiem, teikts rakstā. Pagājušajā nedēļā abi šie vektori sakrita – sākās kratīšanas nevalstiskajās organizācijās. Pēc laikraksta domām, varas iestāžu pārstāvji īpaši skarbi izturējušies pret Vācijas fondu vietējām nodaļām, tajā skaitā pret Adenauera Fondu, kas ir tieši saistīts ar Merkeles partiju. Attiecīgi, tagad savu sašutumu neslēpj Berlīne.
Notiekošais radījis satraukumu Vācijas uzņēmējos. „Nedomāju, ka Krievija ir ieinteresēta izdarīt spiedienu uz Vācijas kompānijām, jo neko no tā neiegūs. Tomēr situācija var mainīties, ja Krievijas varas iestādes turpinās kratīšanas mūsu fondos un nevalstiskajās organizācijas – šādas darbības nopietni satrauc Vācijas varas iestādes un ietekmē sabiedrisko domu,” izteicies kāds Vācijas uzņēmējs.
Tikmēr The Guardian uzskata, ka par „lakmusa papīrīti” abu valstu attiecības kļūs 7. aprīlī gaidāmā V. Putina vizīte Vācijā.