Tomēr ar Eiropas Savienības (ES) starpniecību organizētā tikšanās notiek brīdī, kad abu pušu attiecības nonākušas zemākajā punktā kopš 2011.gada, kad sarunas sākās.
Kosova savu neatkarību vienpusējā kārtā pasludināja 2008.gadā, taču Serbija savu kādreizējo provinci joprojām uzskata par savas teritorijas sastāvdaļu.
Lai gan spriedze Belgradas un Prištinas attiecībās pēdējo nedēļu laikā vēl vairāk pieaugusi, Tači pirms došanās uz Briseli pauda optimismu.
"Tas ir dialoga beidzamās sadaļas sākums, kas novedīs pie Kosovas un Serbijas savstarpējās atzīšanas," žurnālistiem sacīja prezidents.
Janvāra vidū Serbija uz Kosovas ziemeļiem, kurus pamatā apdzīvo serbu minoritāte, nosūtīja vilcienu, kas bija rotāts ar pareizticīgo simboliem un dažādās valodās rakstītu saukli: "Kosova ir Serbija!"
Priština šo rīcību nosauca par "provokāciju" un Serbija vilcienu pirms robežas šķērsošanas apturēja, bažījoties, ka tas tiks pakļauts "uzbrukumam".
Kosovas albāņu sašutumu izsaukusi arī bijušā premjerministra Ramuša Haradinaja aizturēšana Francijā, pamatojoties uz Serbijas izdoto starptautisko aresta orderi.
Belgrada vēlas viņu tiesāt par kara noziegumiem, kas pastrādāti Kosovas kara laikā, kas notika no 1998. līdz 1999.gadam.
Abu pušu attiecības papildus saspīlēja Kosovskas Mitrovicas serbu vietējo varasiestāžu lēmums būvēt betona mūri uz tilta, kas serbu apdzīvoto pilsētas ziemeļdaļu savieno ar albāņu apdzīvoto dienviddaļu.
Priština paziņoja, ka mūris tikai nostiprina pilsētas dalījumu, un pieprasīja tā nojaukšanu.
Tomēr pirms otrdienas tikšanās Kosovas premjerministrs Isa Mustafa atzina, ka "dialogam nav alternatīvu".
Uz Briselē paredzētajām sarunām tiek gaidīts arī Serbijas prezidents Tomislavs Nikoličs un premjerministrs Aleksandrs Vičičs.
Nikoliča padomnieks Serbijas sabiedriskajai televīzijai RTS pavēstīja, ka Belgrada "sagaida dialoga intensifikāciju un cer uz "sarkanās telefonlīnijas" ierīkošanu ar Prištinu, lai nākotnē varētu izvairīties no konkrētām problēmām".
Savukārt Vičičs pirmdien atzina, ka, lai gan viņš daudz negaida no Briseles sarunām, viņš joprojām cer uz "situācijas nomierināšanu".