Gazarjans ceturtdien telekanāla ziņu portālam skaidrojis, ka vēl pirms divām nedēļām lūgumu par politiskā patvēruma piešķiršanu iesniedzis Igaunijas policijas un robežsardzes dienesta pilsonības un migrācijas lietu nodaļai. Prasība par patvēruma piešķiršanu varasiestādēm ir jāizskata sešu mēnešu laikā.
Gazarjans pameta Krieviju pēc tam, kad 16.decembrī kļuva zināms, ka viņš ir izsludināts federālajā meklēšanā. Augustā saistībā ar ekologa darbībām tika ierosināta krimināllieta, pastāvot aizdomām, ka viņš pastrādājis krimināllikuma 119.panta pirmajā daļā - slepkavības vai nopietna veselības kaitējuma nodarīšanas draudi - minētos noziegumus.
Lieta tika ierosināta saistībā ar incidentu, kas izraisījies Krievijas Melnās jūras piekrastē pie tā dēvētās Putina pils. 2.augustā ekologi konstatēja, ka tur tiek veikta nelikumīga jahtu piestātnes būve. Izmeklētāji apgalvo, ka šajā dienā Gazarjans draudējis nogalināt apsargu Piragovu. Lēmumā par lietas ierosināšanu teikts, ka Gazarjans atvēzējies, draudot apsargam mest ar akmeni, "šādi veicot iebiedējošu psiholoģisko iedarbību".
Oktobrī Igaunija piešķīra politisko patvērumu Karēlijas blogerim Maksimam Jefimovam. Krievijā viņš figurē lietā par reliģiskā naida kurināšanu. Igaunijā patlaban dzīvo arī Krievijas opozīcijas kustības Solidaritāte aktīviste Anastasija Ribačenko, kurai izvirzītas apsūdzības tā dēvētās Bolotnajas lietas ietvaros saistībā ar aktīvistu un policijas sadursmēm opozīcijas demonstrācijas laikā Maskavā.