"Ja mūsu partneri nākotnē turpinās ignorēt mūsu nostāju, mums nāksies aizsargāt savas intereses ar citiem līdzekļiem. (..) Varētu būt nepieciešami konkrēti pasākumi (..), militāri tehniska rakstura atbilde," otrdien publicētajā intervijā uzsvēris Lavrovs. "Mēs nevēlamies šādu attīstību," piebildis ministrs.
Septembrī ASV parakstīja vienošanos ar Serbijai kaimiņos esošo Rumāniju par amerikāņu pārtvērējraķešu izvietošanu, un Lavrova intervija publicēta tajā pašā dienā, kad Belgradā vizītē ierodas Rumānijas prezidents Trajans Basesku.
"Esmu spiests secināt, ka [Vašingtonas un Bukarestes] vienošanās parakstīšana ir kārtējais posms notikumu ķēdē, kas liecina, ka ASV aktivizē savus plānus par sava pretraķešu vairoga izveidi, neņemot vērā Krievijas bažas," atzīst Lavrovs.
Viņš uzsvēris, ka Maskava vēlas atrisināt domstarpības par pretraķešu aizsardzības sistēmas izvēršanu Eiropā Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva un viņa ASV kolēģa Baraka Obamas sarunās.
Lai gan NATO apgalvo, ka Eiropas pretraķešu aizsardzības sistēmas mērķis ir novērst draudus, kurus, piemēram, varētu radīt Irāna, Maskava uzskata, ka tā var tikt izmantota, lai pārtvertu arī Krievijas starpkontinentālās ballistiskās raķetes, tādējādi mazinot to atturošā faktora lomu.