Kristersons žurnālistiem sacīja, ka pēdējās nedēļās kļuvis arvien vairāk redzams, ka Turcija ir gatava atbalstīt Somijas pievienošanos NATO, bet tai joprojām ir iebildumi pret Zviedrijas iestāšanos aliansē.
"Mums nav apstiprinājuma, ka tas tā būs, bet mēs domājam, ka kopējais novērtējums pēc daudzām pēdējā laikā notikušajām sarunām ir tāds, ka šāda iespējamība ir palielinājusies," sacīja Zviedrijas premjerministrs.
Pagājušā gada maijā Zviedrija un Somija iesniedza pieteikumu dalībai NATO, kas jāapstiprina visām 30 NATO dalībvalstīm. Abas valstis paudušas cerību tikt uzņemtas aliansē līdz NATO samitam jūlijā Viļņā.
Turcija un Ungārija ir vienīgās NATO dalībvalstis, kuras joprojām nav ratificējušas Somijas un Zviedrijas lūgumus pievienoties. Ungārija ir paziņojusi, ka plāno apstiprināt Zviedrijas un Somijas pievienošanos, paziņojot, ka tai nav iebildumu. Turcija ir paziņojusi, ka ir gatava apstiprināt Somijas uzņemšanu, taču bremzē Zviedrijas pievienošanos aliansei.
Turcija pārmet Zviedrijai, ka tā neizturas pietiekami stingri pret cilvēkiem un organizācijām, ko Ankara uzskata par teroristiskām.
Janvāra beigās Turcija atcēla februārī plānotās konsultācijas ar Zviedriju un Somiju. Ankara šādi reaģēja uz Korāna dedzināšanu galēji labējo protesta akcijā pie Turcijas vēstniecības Stokholmā.
Sarunas atsākās 9.martā Briselē. Zviedrijas sarunvedējs paziņoja, ka tikšanās laikā Turcija likusi skaidri saprast, ka, pēc tās domām, Zviedrija vēl nav spējusi iemantot Turcijas atbalstu, bet pret Somiju iebildumi netika celti.
Ungārija gatavojas atbalstīt Somijas un Zviedrijas uzņemšanu NATO tuvākajās nedēļās.
Kristersons pauda pārliecību, ka Zviedrijai galu galā izdosies iestāties NATO.
"Runa nav par to, vai Zviedrija kļūs par NATO locekli, bet kad tieši," sacīja premjers.
Viņš arī uzsvēra, ka ar drošības garantijām, kas aptver Zviedriju iestāšanās procesa laikā, Zviedrija atrodas lielākā drošībā nekā pirms procesa sākuma, un tā tas paliks arī tad, ja Somija iestāsies NATO pirms Zviedrijas.