Laikraksts Dagens Nyheter (DN) norāda, ka draudu raksturs gan klasificēts kā pilnīgi slepens un to nevar nodot atklātībai, ja vien valdība nav pieņēmusi lēmumu par atslepenošanu.
Kopš vasaras par drošības situācijas pasliktināšanos izteicies gan bruņoto spēku komandieris Mīkaels Bidēns, gan aizsardzības ministrs Pēters Hultkvists.
Tajā pašā laikā armijas vadība izlēmusi veikt iepriekš neizziņotas bruņoto spēku vienību gatavības pārbaudes un nosūtīt 150 karavīrus no Ševdes uz Gotlandi.
Trešdien armijas komandieris deva pavēli šiem karavīriem palikt līdz turpmākajam norādījumiem Gotlandē, tādējādi paātrinot iepriekš pieņemto lēmumu pastāvīgi izvietot armijas kontingentu Gotlandē, sākot ar 2017.gada beigām.
"Kaut kas noticis izlūkošanas [sniegtajā] kopainā, taču mēs, pilsoņi, nezinām, kas. Tomēr mēs varam redzēt tā sekas. Straujā vienības izvietošana Gotlandē ir ārkārtēja," sarunā ar DN norāda izlūkošanas eksperts profesors Vilhelms Agrels.
Tomēr bruņoto spēku preses sekretārs Jespers Tengrots noliedza, ka lēmuma pamatā būtu kāds konkrēts notikums.
Drīzāk lēmuma cēloņi meklējami apkārtējās drošības vides apstākļos, sarunā ar aģentūru TT atzina Tengrots, piebilstot, ka komentāri par izlūkdienestu darbu netiek sniegti.
Savukārt opozīcijā esošās Moderātu partijas eksperts drošības jautājumos Hanss Valmarks izteicās, ka valdība viņu nav informējusi par Krievijas radīto draudu pieaugumu, taču atzina, ka nav pārsteigts par ND publicēto informāciju.
"Tas liecina, ka strauji pasliktinās drošības aina ap Baltijas jūru," intervijā TT norādīja Valmarks.