Lepena sola Francijas izstāšanos no Šengenas zonas

Lepena arī sacīja, ka viņa ātri rīkosies, lai sarīkotu referendumu par saviem priekšlikumiem nodrošināt frančiem prioritāti darbavietu un sociālo mājokļu jomā.

Pret globalizāciju un Eiropas Savienību (ES) noskaņotā FN līdere Lepena un centriskais prezidenta kandidāts Emanuels Makrons saskaņā ar aptaujām var iegūt 23-24% balsu katrs prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā 23.aprīlī.

Konservatīvais kandidāts Fransuā Fijons un kreisais radikālis Žans Liks Melanšons pirmajā kārtā var iegūt 17-19% balsu katrs.

Abi kandidāti, kas pirmajā kārtā iegūs visvairāk balsu, kandidēs vēlēšanu otrajā kārtā 7.maijā.

Lepena sola savas uzvaras gadījumā veltīt sešus mēnešus sarunām par ES daļēju izformēšanu, bet, ja tas neizdosies, tad organizēt referendumu par Francijas aiziešanu no ES jeb Frexit.

Otrdien viņa paziņoja, ka negaidīs tik ilgi, lai atjaunotu robežkontroli. "Katra manas prezidentūras sekunde būs noderīga Francijai un frančiem," Lepena sacīja videoierakstā, uzskaitot 10 pasākumus, ko viņa mēģinās īstenot prezidentūras pirmajos divos mēnešos.

Starp šiem pasākumiem ir minimālā pensionēšanās vecuma samazināšana no 62 līdz 60 gadiem, Francijas pilsonības atņemšana dubultpilsoņiem, kas notiesāti par sakariem ar džihādistiem, un ienākuma nodokļu pazemināšana.

Lepena nepateica, kā viņa grasās to panākt divu mēnešu laikā. Pēc prezidenta vēlēšanām Francijā notiks parlamenta vēlēšanas, un jaunais parlamenta sastāvs sanāks uz pirmo sēdi tikai 27.jūnijā – pusotru mēnesi pēc jaunā prezidenta stāšanās amatā.