Tiesvedības dēļ šīs valdības politikas īstenošana ir iestrēgusi jau vairāk nekā gadu, un spriedums ir smags trieciens premjerministram Riši Sunakam, kurš solījis apturēt nelegālo imigrantu plūsmu pāri Lamanšam.
Valdības apelāciju pieci Augstākās tiesas tiesneši noraidīja vienprātīgi.
Augstākās tiesas priekšsēdētājs Roberts Džons Rīds sprieduma kopsavilkumā norādīja, ka pastāv risks, ka Ruanda var nosūtīt īstus patvēruma meklētājus atpakaļ uz dzimteni, no kuras viņi aizbēguši.
Lēmums nelegālos imigrantus nosūtīt uz Ruandu tika pieņemts vēl 2020.gada aprīlī, kas premjerministra amatu ieņēma Boriss Džonsons. Taču neviens nelikumīgais ieceļotājs tā arī uz Kigali vēl nav ticis nosūtīts, jo tas pastāvīgi ticis apstrīdēts tiesās.
Rīds tomēr norādījis, ka spriedums attiecas vienīgi uz pašreizējo risku un ka nākotnē iespējams izdarīt nepieciešamās izmaiņas šī riska mazināšanai.
Tikmēr no iekšlietu ministra amata nulle atceltā Sjūela Breivermena brīdinājusi, ka nepastāv nekāds "ticams plāns B", ja tiesa noraidīs valdības apelāciju.
Sagaidāms, ka Breivermena un citi Konservatīvās partijas labējā spārna pārstāvji tagad izdarīs spiedienu uz Sunaku, lai panāktu Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Cilvēktiesību konvencijas.
Tomēr Rīds nepārprotami norādījis, ka tas nav vienīgais starptautiskais līgums, uz kuru balstīts Augstākās tiesas spriedums, un ka ņemtas vērā arī pašas Lielbritānijas tiesību normas.
Kā pavēstīja premjera birojs, jau pēc sprieduma notikusi Sunaka un Ruandas prezidenta Pola Kagames telefonsaruna.
"Abi līderi no jauna apstiprināja savu ciešo apņemšanos panākt, ka mūsu partnerība migrācijas jomā darbojas, un vienojušies spert nepieciešamos soļus, lai nodrošinātu, ka tā ir stingra un likumīga rīcībpolitika, un apturēt laivas, cik vien drīz iespējams," teikts paziņojumā.
(Papildināts viss teksts)