Lietuvā taupa un ceļ nodokļus

Uzreiz pēc vēlēšanām izveidotā jaunā, labējā valdība sāka skaļi deklarēt, ka valsts atrodas uz bankrota sliekšņa un milzu caurums valsts budžetā un sociālās apdrošināšanas fondā var izraisīt valsts maksātnespēju. Lai gan 2008.gadā Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IK) vēl pieauga par 3,2%, pērnruden izteiktās prognozes šim gadam bija drūmas. Decembrī sāka kavēties valsts un budžeta iestāžu darbinieku algas, bet komercbankas sabremzēja kreditēšanu. Uzņēmumi sāka izjust naudas iztrūkumu ne vien investīciju projektu finansēšanai, bet arī apgrozāmajos līdzekļos. Sākās rūpniecības samazināšanās un darbinieku atlaišana. Bankas apgalvo, ka visriskantāk kreditēt kļuvis būvuzņēmumus un nekustamo īpašumu projektu attīstītājus, kā arī pārvadātājus un koksnes apstrādātājus. DnB Nord bankas analītiķis Vadims Titarenko uzskata, ka tagad bankām nāksies ļoti rūpīgi pārbaudīt visus kredīta pieprasījumus, un pat iesaka — ja vien iespējams izdzīvot bez tiem, uzņēmumiem kredītus labāk neņemt.Nodokļi pieaug Par pirmo Andrus Kubiļus valdības pretkrīzes programmas posmu kļuva 2009.gada budžeta projekta pārskatīšana, lai samazinātu izmaksas, kā arī radikāla nodokļu reforma. Pirms Ziemassvētkiem īsā laikā Seims grozīja 60 likumu, iekļaujot tajos 106 izmaiņas, kas saistītas ar nodokļu politiku. Valdība cerēja, ka nodokļu maiņa ļaus iekasēt līdz diviem miljardiem litu (410 miljoniem latu) vairāk. Deficīts tika samazināts līdz 2,1% no IK. Tika nolemts par 15% samazināt algas valsts sektorā strādājošajiem cilvēkiem un atteikties no vairākām valsts investīcijām. Lai palielinātu ieņēmumus, tika nolemts paaugstināt akcīzi degvielai, alkoholam un cigaretēm (tā varētu papildus iegūt 690 miljonus litu jeb 140 miljonus latu), palielināt PVN no 18 līdz 19% un atņemt visus nodokļu atvieglojumus, tas viss kopā budžetā varētu ienest papildu 9,3 miljardus litu (1,9 miljardus latu). Uzņēmuma ieņēmumu nodoklis palielinājies no 15 līdz 20%, un tikai ienākuma nodoklis fiziskām personām samazināts no 24 uz 21%. Par spīti tam, janvārī budžetā netika iegūti 83 miljoni litu (17 miljoni latu) jeb 5,6% no plānotajiem ieņēmumiem. Valdība arī nolēmusi maksimāli palielināt iemaksas sociālās apdrošināšanas fondā, taču tas jau izsaucis lauksaimnieku un individuālo uzņēmēju protestus — likumā bija ierakstīts, ka nodoklis tiek skaitīts nevis no tīrās peļņas, bet gan visa apgrozījuma. Pēc masu protesta akcijas 16.janvārī, kas beidzās ar uzbrukumu parlamentam un smagām sadursmēm ar policiju, Ministru kabinets izlēma pārskatīt nodokļu reformu un dažviet mīkstināt iecerētās pārmaiņas.Cer uz plānu Janvāra beigās Lietuvā iebraukusī ES komisāre Daļa Gribauskaite pozitīvi novērtēja valdības rīcību, vienlaikus atzīmējot, ka jebkāda sociālā vai politiskā nestabilitāte var novest pie valsts maksātnespējas. Daudzi politikas apskatnieki un finanšu analītiķi pievērš uzmanību tam, ka daudzas ekonomiskās problēmas Lietuvā var sākties tīri subjektīvu iemeslu dēļ — cilvēkus pārlieku biedēja ar krīzi un iespējamo valsts bankrotu, atsaucās uz Īslandes piemēru utt. Taupīt sāka pat tie, kuriem naudas pietika, uzņēmumi "drošības pēc" sāka ne vien samazināt izdevumus, bet pat atlaist cilvēkus. Socioloģe Aušra Maslauskaite intervijā Lietuvos rytas atzīmēja, ka sabiedrībai nav imunitātes pret tamlīdzīgiem ekonomiskajiem sarežģījumiem, tāpēc to var viegli iedzīt histēriskā panikā. Ekonomikas ministrs Daiņus Kreivis cer, ka jaunais ekonomikas stimulācijas plāns uzņēmējiem atgriezīs cerības. Plānā ir piecas galvenās programmas. Pirmkārt, biznesa finansēšanas iespēju paplašināšanai izveidots Uzņēmējdarbības fonds (tam atvēlēti 1,3 miljardi litu jeb 265 miljoni latu ar iespēju, ka vēl 0,6 miljardus litu jeb 120 miljonus latu var pievienot komercbankas), kas varētu palīdzēt atsaldēt kredītu tirgu. Otrkārt, sabiedrisko ēku renovācijas un siltināšanas un daudzdzīvokļu māju modernizācijas programma (1,8 miljardi litu jeb 370 miljoni latu). Treškārt, ES struktūrfondu naudas apgūšanas paātrināšanas programma (šogad bija plānots apgūt 3,3 miljardus litu jeb 670 miljoni latu, valdība centīsies apgūt piecus miljardus litu jeb miljardu latu, piedāvājot avansā izmaksāt 30%). Ceturtkārt, uzņēmējdarbības nosacījumu uzlabošanas programma. Piektkārt, eksporta un investīciju stimulēšanas programma.Panikai neesot pamata Ministrs D.Kreivis ir pārliecināts, ka jaunais plāns ne vien sniegs cerību uzņēmējiem, bet arī palīdzēs valstij nenonākt dziļā un ilgstošā recesijā. Eiropas Komisija gan prognozē, ka Lietuvā krīze var turpināties ilgāk nekā citviet Eiropā. Nākamgad tā Lietuvas iekšzemes kopprodukta kritumu prognozē 4%, bet 2009.gadā — 2,6%. Swedbank prognozē, ka Lietuvas ekonomika šogad saruks par 6%. Lietuva vēl joprojām nav izšķīrusies, vai vajadzētu naudu aizņemties no Starptautiskā Valūtas fonda (SVF). Pagājušajā rudenī fonda pārstāvji paziņoja, ka Lietuvai pagaidām nav nepieciešams prasīt finansiālu palīdzību, jo valdība arī pati rīkojas pareizi. Taču finanšu analītiķis T.Ramanausks uzskata, ka Lietuvai vajadzētu sākt sarunas ar SVF, jo no tā iespējams aizņemties lētāk nekā no komercbankām. Turklāt uzņēmēji ir neapmierināti, ka valdība konkurē ar viņiem kredītu tirgū.