Vērojama "kopīga mērķa sajūta", lai panāktu vienošanos un izvairītos no bezvienošanās Brexit, sacīja ministrs.
Bārklijs un Barnjē diskutējuši par trim Londonas iesniegtajiem dokumentiem ar idejām par to, kā varētu tikt aizstāts tā dēvētais Ziemeļīrijas robežas pagaidu risinājums.
"Joprojām veicam ievērojams darbs, bet notiek nopietnas diskusijas," pēc sarunām sacīja Bārklijs. "Mēs virzāmies uz priekšu, uzņemot tempu, sarunas jaunnedēļ turpināsies starp tehniskajām komandām."
Eiropas Komisija (EK) savā vērtējumā bija piesardzīgāka, norādot, ka Lielbritānijas dokumenti nav nekas vairāk par "koncepciju, principu un ideju pirmo kopu".
Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons norādījis, ka pagaidu risinājums ir nedemokrātisks un Londonai nepieņemams.
Tomēr Lielbritānija līdz šim nav piedāvājusi alternatīvas, kas liktos pieņemams Briselei un Dublinai, un pēc piektdienas sarunām EK atkal mudināja Londonu nākt klajā ar ilgtspējīgiem priekšlikumiem, ļaujot noprast, ka iesniegtie dokumenti nav gluži tas, kas ticis sagaidīts.
"Ir būtiski svarīgi, ka izstāšanās vienošanās nosacījumos ir pilnībā funkcionējošs un juridiski darbotiesspējīgs risinājums," norādīja EK.
"Mēs arī turpmāk būsim labvēlīgi noskaņoti un atvērti tam, lai izvērtētu šādus priekšlikumus, kas atbilst visiem pagaidu risinājuma kritērijiem."
Brisele mudinājusi nākt klajā ar skaidru alternatīvu pirms potenciāli izšķirošā ES samita Briselē 17. un 18.oktobrī.
Tā dēvēto pagaidu risinājumu paredz Džonsona priekšteces Terēzas Mejas panāktā Brexit vienošanās, ko Lielbritānijas parlaments trīs reizes ir noraidījis. Pašreizējās vienošanās pretinieki norāda, ka tā uz nenoteiktu laiku atstāj Lielbritāniju pakļautu ES normām un pat apdraud valsts vienotību.
Pagaidu risinājums paredz, ka Lielbritānija sākotnēji paliek muitas ūnijā ar ES, bet Ziemeļīrijai papildus paliek saistoša daļa no bloka iekšējā tirgus noteikumiem, kamēr Londona un Brisele nav atradušas labāku risinājumu.
bet