Lai gan parlamenta apakšpalāta ar lielu balsu vairākumu likumprojektu jau apstiprinājusi, situācija parlamenta augšnamā ir sarežģītāka, jo valdošajai Konservatīvajai partijai tajā nav vairākuma.
Par likumprojektu, kuru valdība sagatavoja pēc tam, kad Augstākā tiesa atzina, ka Mejai Brexit uzsākšanai jāsaņem parlamenta pilnvarojums, apakšnamā balsoja 494 deputāti, bet pret - tikai 122.
Taču no vairāk nekā 800 lordiem konservatīvos pārstāv tikai 252 pēri, un atsevišķi augšnama locekļi jau ierosinājuši grozījumus valdības sagatavotajā likumprojektā, tostarp prasot noteikt garantijas Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem, kā arī noteikt parlamenta pilnvaras balsojumā par galīgo vienošanos ar Briseli.
Pīters Mendelsons, kas pārstāv opozīcijā esošos leiboristus, norādīja, ka lordu vidū esot spēcīgs atbalsts grozījumiem abos šajos jautājumos.
Tomēr viņš pauda šaubas, ka nevēlētā parlamenta augšpalāta varētu uzdrošināties likumprojektu noraidīt pilnībā, tādējādi faktiski bloķējot izstāšanos no ES, par ko pagājušā gada referendumā ir nobalsojis vairākums pilsoņu.
"Galu galā priekšroka dodama parlamenta apakšnamam, jo tā ir vēlēta plāta," sarunā ar britu sabiedrisko raidorganizāciju BBC atzina Mendelsons. "Tomēr es ceru, ka Lordu palāta priekšlaicīgi nemetīs ringā dvieli."
Paredzēts, ka debates turpināsies arī otrdien, kā arī divas dienas nākamajā nedēļā. Galīgais balsojums par likumprojektu gaidāms 7.martā.
Ja pēri nobalsos par likumprojekta grozīšanu, tas atkal nonāks parlamenta apakšpalātā.