Kopš Krievija 24.februārī sākusi atkārtotu iebrukumu Ukrainā, Kijiva vairs nevar izmantot labības eksportam savas Melnās jūras ostas, kuras bloķē krievu karaflote.
Ukrainas labības eksports caur Baltkrieviju ir viena no iespējām, kas tiek apspriesta ANO organizētajās sarunās, kuru mērķis ir palielināt labības piedāvājumu pasaules tirgū, lai novērstu draudošo pārtikas krīzi.
Otra iespēja ir Melnās jūras ostu atbloķēšana.
Telefonsarunā ar ANO ģenerālsekretāru Antoniu Gutērrešu Lukašenko piektdien izteicies, ka Minska esot gatava atbrīvot savu dzelzceļa jaudu, kas nepieciešama Ukrainas labības transportēšanai caur Baltkrievijas teritoriju uz valstīm, kuras piekritīs atvērt pieeju savām ostām.
"Tajā pašā laikā visvarīgākā lieta, kā tika norādīts sarunas laikā, ir tas, lai šīs ostas Vācijā, Polijā, Baltijas valstīs vai Krievijā būtu atvērtas arī baltkrievu precēm," Lukašenko sacīto citē Belta. "Ja tiks radīti apstākļi Ukrainas labības tranzītam, ostām, kas to apkalpos, jābūt gatavām iekraut preces no Baltkrievijas."
Baltkrievija ir viens no lielākajiem kālija minerālmēslojuma ražotājiem pasaulē, taču sankcijas, ko Rietumi vērsuši pret Minsku, reaģējot uz vardarbīgo protesta kustības apspiešanu, ir apturējušas baltkrievu ražojumu eksportu caur Baltijas jūras ostām.
Sankcijas, kam tikusi pakļauta Maskava pēc pilna mēroga kara uzsākšanas pret Ukrainu, skārušas arī Krievijas minerālmēslojuma eksportu, iedragājot globālās piegāžu ķēdes un vēl vairāk palielinot pasaules pārtikas krīzes risku.