Labējā spārna opozīcija uzskata, ka likums apdraudēs nacionālo vienotību.
Pirmā valsts valoda Maķedonijā ir maķedoniešu valoda.
Etniskie albāņi sastāda ceturto daļu no Maķedonijas iedzīvotāju kopskaita, kas sasniedz divus miljonus. Līdz šim albāņu valodai bija oficiāls statuss tikai tajās kopienās, kur albāņu iedzīvotāji veidoja noteiktu daļu no kopējā iedzīvotāju skaita.
Turpmāk albāņi varēs visā valstī pieprasīt amatpersonām sazināties ar viņiem albāņu valodā, kārtojot jautājumus policijā, tiesās un citās valsts instancēs. Arī albāņu ievēlētie pārstāvji parlamentā turpmāk varēs lietot albāņu valodu.
Tieslietu ministrija pavēstīja, ka pilsoņi turpmāk visās institūcijās varēs pieprasīt sarunāties ar viņiem albāņu valodā, "ko lieto 20% Maķedonijas pilsoņu".
Likumprojekta pieņemšanu pieprasīja etnisko albāņu partijas pirms pagājušajā gadā piekrita pievienoties sociāldemokrātiem valdošajā koalīcijā, nostumjot malā labējā spārna partiju VMRO-DPMNE ("Iekšējā Maķedonijas Revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par Maķedonijas nacionālo vienotību").
VMRO-DPMNE uzskata, ka šis likums nopietni apdraud valsts stabilitāti, savukārt lielākā albāņu partija Demokrātiskās integrācijas savienība ir pretējās domās, uzskatot, ka likumprojekts nāks par labu valstij un starpkopienu attiecībās ienāks atslābums.
2001.gadā albāņi sadumpojās pret varasiestādēm, un nemieros toreiz dzīvību zaudēja vairāk nekā 100 cilvēki. Vienošanās, ar kuru tika pārtraukti nemieri, piešķīra lielākas tiesības albāņu minoritātei. Taču daudzi albāņi joprojām jūtas diskriminēti, sevišķi ekonomisko investīciju jomā.