Kā ziņots, šonedēļ Makrons paziņoja, ka piektdien viņam paredzēta telefonsaruna ar Putinu un ka viņš to grasās noturēt "prasīga dialoga" garā, lai gūtu skaidrību par Maskavas nolūkiem attiecībā pret Ukrainu.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Francijas prezidenta kancelejas amatpersona, kas vēlējās palikt anonīma, aģentūrai AFP apstiprināja, ka plānotā telefonsaruna ir notikusi.
Telefonsaruna notika no rīta un ilga vairāk nekā stundu. Francijas puse to raksturoja kā "nopietnu un cieņpilnu" sarunu, kas izcēlusi "fundamentālas atšķirības", bet arī "kopīgu vēlmi" turpināt runāt.
Saruna ļāva vienoties par nepieciešamību mazināt spriedzi, žurnālistiem paziņoja Makrona kancelejas amatpersona.
"Prezidents Putins nepauda nekādus uzbrukuma plānus un sacīja, ka vēlas turpināt sarunas ar Franciju un mūsu sabiedrotajiem," paziņoja amatpersona, piebilstot, ka Krievijas līderis "ļoti skaidri pateica, ka nevēlas konfrontāciju".
Tikmēr, kā paziņojis Kremlis, Putins sarunā ar Makronu žēlojies, ka Rietumi esot ignorējuši Krievijas bažas par NATO paplašināšanos.
"ASV un NATO atbildēs (uz Kremļa ultimātu), nav ņemtas vērā Krievijas fundamentālās rūpes, tostarp NATO paplašināšanās novēršana un atteikšanās izvietot uzbrukuma ieročus pie Krievijas robežām," Kremļa paziņojumā citēts Putina teiktais.
Viņš norādījis, ka ASV "ignorējušas" arī citas svarīgākās Maskavas raizes un nav paskaidrojušas, kā iespējams garantēt Eiropas drošību, nekaitējot citu valstu drošības interesēm.
Ilgās sarunas laikā Kremļa saimnieks Francijas prezidentam pavēstījis, ka viņš "rūpīgi" iepazīsies ar Vašingtonas un NATO sniegtajām atbildēm uz Maskavas ultimātu un "pēc tam lems par savu turpmāko rīcību".
Putins sarunā arī uzsvēris, ka Ukrainai esot jāuzsāk "tiešs dialogs" ar Maskavas apbruņotajām kaujinieku bandām valsts austrumos, ko Kijeva kategoriski atsakās darīt, norādot, ka tās ir tikai Krievijas marionetes.
"Tagad bumba ir Putina laukuma pusē," pirms Putina un Makrona telefonsarunas radio RTL norādīja Francijas ārlietu ministrs Žans Īvs Ledriāns, piebilstot, ka Putinam jāizlemj, vai parādīt pasaulei Krieviju kā spēku, kas izjauc līdzsvaru, vai arī jābūt gatavam mazināt spriedzi.
"Putinam ir jāizlemj, vai viņš vēlas konfrontāciju vai konsultācijas. Mēs esam gatavi konsultācijām. Bet tam vēl arvien nepieciešami divi," norādīja Ledriāns.
Viņš atzina, ka, protams, joprojām pastāv Krievijas iebrukuma risks Ukrainā, un brīdināja, ka šādam solim būs milzīgas sekas Maskavai.
pari