"Eiro zonas obligācijas ir absolūti nepareizs [risinājums]. Lai dabūtu kopējas procentlikmes, nepieciešami līdzīgi konkurences līmeņi, līdzīgs budžeta stāvoklis. To nav iespējams panākt, kolektivizējot parādus," Merkele sacīja Frankfurtes autoizstādē.
Viņa atzina, ka ātrs un viegls eiro zonas krīzes risinājums nav iespējams, un katrai eiro zonas valstij soli pa solim ir jāsakārto savas finanses.
Daudzi investori kopējas eiro zonas obligācijas uzskata par labāko risinājumu, jo tas, pēc viņu paustā, apliecinās tirgiem, ka eiro zonas spēcīgākās ekonomikas uzņemas atbildību par finanšu ziņā vājākām EMS valstīm. Vairāki analītiķi norādījuši, ka kopējas obligācijas varētu būt pavērsiena punkts un liels solis uz priekšu eiro zonas parādu krīzes risināšanā, jo eiro zonas valstis ar augstiem parādu līmeņiem atgūtu iespēju sevi finansēt.
Savukārt Vācija ir pret šādu risinājumu, argumentējot savu nostāju ar to, ka šādi finanšu ziņā disciplinētajām valstīm palielināsies aizņemšanās izmaksas, bet tādas nedisciplinētas zemes kā Grieķija vai Itālija zaudēs motivāciju uzlabot stāvokli savās finansēs.
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu iepriekš paziņoja, ka EK drīzumā ierosinās ieviest kopējas eiro zonas obligācijas, lai risinātu parādu krīzi.
Barrozu Eiroparlamenta sēdē Strasbūrā trešdien sacīja, ka EK tuvākajā laikā nākšot klajā ar ierosmēm par kopējām eiro zonas obligācijām. Pēc EK prezidenta teiktā, vismaz daļu no ierosmēm būšot iespējams īstenot Lisabonas līguma ietvaros.
Ja šāds plāns tiktu ieviests, visas eiro zonas valstis savstarpēji garantēs valdību aizņēmumus.