Kanclere paziņoja, ka pienācis laiks tikt galā ar "nacionālā mēroga uzdevumu", kas stāv Vācijas priekšā, un piebilda, ka kristīgie demokrāti (CDU) tam ir gatavi.
Merkele, kurai ceturtdien plānota tikšanās ar visu Vācijas federālo zemju līderiem, solīja, ka nākotnē bēgļi tiks reģistrēti un taisnīgi sadalīti pa ES valstīm, kad ieradīsies uz bloka robežām, nevis varēs brīvi plūst cauri visai Šengena zonai.
Kanclere norādīja, ka ātrāk tiks deportētas personas, kuru lūgums pēc patvēruma noraidīts, un tiks ieguldītas lielākas pūles ES ārējo robežu nodrošināšanā.
"Es ceru, ka pāris gadu laikā cilvēki Vācijā varēs teikt: Viņi toreiz izdarīja pareizi," piebilda Merkele.
Bavārijas federālās zemes premjerministrs Horsts Zēhofers, kurš pēdējās nedēļās atklāti kritizējis Merkeles politiku bēgļu jautājumā, sacīja, ka sabiedrībai ir jāparāda koalīcijas partneru spēja darboties kopīgi šī vēsturiskā projekta īstenošanā.
Galvenās domstarpības bija jautājumā par tā dēvētajām tranzīta zonām uz Eiropas robežām. Idejas atbalstītāji uzskata, ka nometņu izveidošana uz robežām ļautu efektīvāk organizēt patvēruma pieprasījumu procesu, bet kritiķi apgalvo, ka nometnes būtībā līdzināsies milzīgiem cietumiem.
CDU un tās Bavārijas meitaspartija Kristīgi sociālā savienība (CSU), ko vada Zēhofers, cer izmantot tranzīta zonas, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuru lūgumi pēc patvēruma, ierodoties Vācijā, gandrīz droši tiktu noraidīti. Tādi, piemēram, ir nelegālie imigranti, kas ierodas no tā dēvētajām drošās izcelsmes valstīm.