Krampa-Karenbauere partijas vadībai Berlīnē apliecinājusi, ka pametīs arī CDU priekšsēdētaja amatu, pavēstījis partijas pārstāvis sakariem ar presi.
Tika prognozēts, ka Krampa-Karenbauere, Merkelei pakāpeniski mazinot savu lomu Vācijas politikā, kandidēs uz amatu pirms 2021.gada vēlēšanām.
Tomēr Krampa-Karenbauere cietusi vairākos skandālos, arī pēdējā, kas izraisījās, kad Tīringenes landtāgā CDU deputāti federālās zemes premjeru ievēlēja, balsojot kopā ar eiroskeptiķu partiju Alternatīva Vācijai (AfD), kas valstī izraisījis ko līdzīgu politiskai zemestrīcei.
Tagad arī vēsts, ka par Merkeles mantinieci uzskatītā politiķe uz kanclera amatu tomēr nekandidēs, Vācijā pirmdien izraisījusi vēl vienu politisko šoku.
Līdz ar to pagaisuši plāni par plūstošu varas nomaiņu, beidzoties Merkeles ceturtajam termiņam kanclera amatā.
Pēc visa spriežot, skandāls ap Tīringenes premjera vēlēšanām Krampai-Karenbauerei, kas publiskajā komunikācijā bieži tiek apzīmēta ar viņas iniciāļiem kā AKK, bijis pēdējais piliens.
57 gadus vecajai politiķei, kuras ceļš Vācijas politikā gājis kalnā no nelielās Zāras federālās zemes līdz vadošai lomai nacionālā mēroga politikā, izredzes uz kanclera amatu tika prognozētas vēl pirms ievēlēšanas CDU līdera amatā 2018.gadā.
Nākamās Bundestāga vēlēšanās tiek plānotas 2021.gadā.
Krampa-Karenbauere pavēstījusi, ka plāno kanclera amata kandidāta izraudzīšanās procesu vasarā pirms CDU vadības grožu nodošanas.
Avoti partijā ziņu aģentūrai DPA apliecinājuši, ka politiķe par lēmumu atkāpties nav brīdinājusi vadošās CDU amatpersonas.
Vēl pirmdien gaidāma līderes preses konference.
Pēc Krampas-Karenbaueres šokējošā paziņojuma kolēģu vidū sekojis ilgs klusums, DPA stāstījuši avoti.
Pagaidām neviens pretendents nav pieteicies, kas vēlētos kļūt par CDU kanclera amata kandidātu, norāda avoti.
CDU līdera vietnieks Armīns Lašets, kas arī ticis uzskatīts par potenciālu kanclera amata kandidātu, sanāksmē nav piedalījies.
Merkele pirmdien sacījusi, ka Krampai-Karenbauerei ir jāsaglabā loma kabinetā, norāda avoti.
Krampa-Karenbauere šobrīd ieņem aizsardzības ministra amatu.
CDU līdere cita starpā izpelnījusies pārmetumus par atteikšanos sadarboties gan ar AfD, gan kreiso ekstrēmistu partiju Die Linke (Kreisie), kas Tīringenē saņēma visvairāk balsu, tomēr nespēja izveidot koalīciju.
Sadarbība ar AfD Vācijā līdz šim tika uzskatīta par nepārkāpjamu "sarkano līniju", bet daudzi kreisās ievirzes politiķi uzskata, ka nav iespējams likt vienlīdzības zīmi starp Die Linke un AfD, kas cita starpā tiek apsūdzēta, ka tajā patvērumu raduši nacismam simpatizējošie un ka partija uzkurinot antisemītismu.
Partijas pirmdien Tīringenē turpina sarunas, lai rastu izeju no krīzes, kas radusies pēc tam, kad ar CDU, AfD un brīvo demokrātu (FDP) balsīm premjera amatā ievēlētais FDP politiķis Tomass Kemmerihs izlēma demisionēt.
Emigrants
hmm
ļuļa