Gerlahs bija tā dēvētās Vācijas Demokrātiskās Republikas (VDR) Valsts padomes priekšsēdētājs no 1989.gada decembra līdz 1990. gada aprīlim, laikā, kad abas sašķeltās Vācijas daļas gatavojās atkal apvienoties.
No VDR dibināšanas brīža 1949. gadā Gerlahs bez pārtraukuma bija komunistu pārvaldītās Vācijas daļas nominālā parlamenta - Tautas palātas (Volkskammer) - deputāts. Ilgstoši viņš bija arī Valsts padomes - kolektīvā valsts vadības orgāna - loceklis.
Kopš 1967.gada Gerlahs bija Vācijas Liberāldemokrātiskās partijas (LDPD) priekšsēdētājs. LDPD bija viena no VDR valdošās komunistiskās Sociālistiskās vienotības partijas (SED) satelītorganizācijām.
Kad 1989.gadā kļuva skaidrs, ka nenovēršami tuvojas komunistiskā režīma sabrukums, Gerlahs atklāti sāka uzstāties pret SED un pieprasīja pārtraukt antikomunistisko aktīvistu vajāšanu.
Pēc Berlīnes mūra krišanas Gerlahs tika ievēlēts par VDR valsts galvu, taču šis amats tika likvidēts, tuvojoties Vācijas apvienošanas brīdim.
Pēc Vācijas atkalapvienošanās Gerlahs pievienojās liberālajai Brīvo demokrātu partijai (FDP), taču 1993.gadā no tās atkal izstājās.