Musulmaņi sasutuši par Vācijas ieceri cīnīties pret islāmistu ietekmi

Autorizēties

Pievienot komentāru

Rādīt labākos

7 komentāri

3. septembris, 2012, 9:10

Sed

Noteikti nedrīkst pieļaut musulmaņu ietekmes palielināšanos! Tā jau viņu eiropā ir daudz par daudz.

Atbildēt
0
1

30. augusts, 2012, 11:42

sieviete

Šādi fanātiķi Eiropā nav vēlami. Lai brēc "allah akhbar" savos tuksnešos un slaktē viens otru.

Atbildēt
2
1

22. septembris, 2012, 1:20

Vārdam

Jā, protams, būtu saprātīgāk dzīvot draudzīgi. Un rietumnieki to arī vēlās. Vienīgā problēma, ka to nevēlas musulmaņi. Viņi nevēlas integrēties, un tas sabiedrībai ir jāsaprot!

30. augusts, 2012, 12:38

Vārds

Nejau par to ir stasts. Domaju, ka kritika nav nepamatota. Plakati ar musulmanu jauniesu bildem un aicinajumu zinot par tiem, kas pievienojusies radikalajam kustibam veicinas negativu stereotipu (musulmanis = islamists un potencials drauds) iesaknosanos un sabiedribas skelsanos. Tas butu tapat ka izkarinat pa visu Rigu plakatus ar romu jauniesu bildem un aicinajumu vecakiem zinot par tiem jauniesiem, kuri zog vai pardod narkotikas. Musu sabiedriba jau bez sadiem plakatiem ir iesaknojies sads negativs stereotips. Kapec vajadzetu to vel vairak nostiprinat? Tas nekadi nepalidz sai sabiedribas dalai integreties un vel vairak veicina abpuseju atsvesinasanos. Ja jau sie laudis tapat dzivo mums lidzas un negrasas pamest so valsti, tad varbut sapratigak butu atrast veidu ka sadzivot draudzigi, nevis naidigi?

30. augusts, 2012, 8:39

Svins

šķiet, ka virsraksts neatbilst saturam. vācieši cīnās nevis pret islāmistu ietekmi vispār, bet pret tās radikālisma izpausmēm.

Atbildēt
1
0

30. augusts, 2012, 12:27

Vārds

Termins "islamists" attiecas tikai uz radikalajiem musulmaniem. Parejie ir vienkarsi "musulmani". Latvija lielaka dala cilveku nezina, ka starp siem jedzieniem ir kada (un patiesiba neizsakami liela) atskiriba.

30. augusts, 2012, 1:06

salīdzinājums

Kāda ir atšķirība starp Muhamedu un Jēzu Kristu; - starp islāmu un kristietību? Kristus NEKAD savas dzīves laikā neņēma rokā ieroci, lai nogalinātu cilvēkus, un NEATĻĀVA to darīt arī saviem sekotājiem, pat savas personas aizstāvībai (Ģetzemanes dārzā viņš mudina Pēteri nolikt zobenu) Turpretī Muhameds - pēc tam kad aizgāja no Mekas - kļuva par Medinas pilsēta vadoni, kurš asiņaini izrēķinājās ar saviem oponentiem un organizēja karavānu laupīšanas un karagājienus. Jā - viņš bija veiksmīgs karavadonis un administrators. Tāpēc islāms VIENMĒR, kamēr vien sekos Muhameda paraugam, būs agresīvas politikas simbioze ar reliģiju. Savukārt kristietība, JA VIEN tā sekos savam Pestītājam, var kļūt par miermīlības un kultūras nesēju visai pasaulei (un tāda ir bijusi vairākos vēstures posmos, piemēram, 1. -3. gs., Kristīgo demokrātu panākumos pēc II pasaules kara Vācijā, Asīzes Franciska kalpojumā, Jāņa Pāvila II darbībā, Kalkutas Terēzas kustībā u.c.) taču abās ir atkāpes no šiem paraugiem - no kristiešu puses ir bijusi vardarbība (krusta kari – turklāt ne tikai Jeruzalemes atbrīvošanai), bet musulmaņu vidū - ARĪ miermīlīgas līdzās pastāvēšanas pieredze (piemēram, karaīmi Lietuvā). Daudzi musulmaņi varbūt ir pat tikumiskāki cilvēki nekā kristieši! Tomēr to jāskata KONTEKSTĀ ar abu reliģiju dibinātāju DZĪVES PARAUGU UN MĀCĪBU! UN tas neliecina par labu Muhamedam.."

Atbildēt
1
0

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!