Norvēģijā parādījušies jenotsuņi
Kā zināms, Austrumeiropā un Baltijas valstīs jenotsuņi iedzīvojās laika posmā no 1935. līdz 50.to gadu beigām, Somijā pat jau no 30.gadiem. Zviedrijā šos kažokzvērus, kaut arī reti, tomēr varēja sastapt pēdējās desmitgades laikā, savukārt Norvēģijā tie parādījušies tikai nupat. Dānijā jenotsuņi vēl nav pamanīti.
Tā kā jenotsuņi ir visēdāji un daudzkārt labāki peldētāji nekā parastā rudaste lapsa, Tālo Austumu izcelsmes plēsonīši tiek uzkatīti par nopietniem draudiem Norvēģijas ūdensputnu apmetnēm. Jenotsuņi labāk nekā tradicionālās sugas pārcieš parazītu uzbrukumus, kā arī "veiksmīgāk" izplata trakumsērgu.
Norvēģijā jenotsuņi ienāk no ziemeļiem — Somijas, un kā iemesls šo zvēru veiksmīgai izplatībai svešā vidē presē tiek minēta globālā sasilšana, ziemas sezonas saīsināšanās. Ziemeļvalstu biologi izstrādā prognozes iespējamajai jenotsuņu tālākai izplatībai, ja ziemas kļūs 10 vai 35 dienas īsākas.
Jāpiebilst, ka arī kā kažokādas jenoti Norvēģijā nebija nedz zināmi, nedz pieprasīti. Tradicionālie smalko dāmu ziemas virsģērbi šeit parasti ir šūdināti vai nu no nercu, vai lapsu kažokiem.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.