Šī iecere izraisījusi aizkaitinājumu Krievijā, kam jāpārdzīvo atkārtots pazemojums, vienu pēc otra saņemot Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderu atteikumus ierasties Maskavā uz tā dēvētās Uzvaras dienas svinībām 9.maijā.
Polijas rīkotie piemiņas pasākumi notiks Vesterplates pussalā, kur 1939.gada 1.septembrī, ievadot Otro pasaules karu, sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Polijai.
Līdz ar Austrumeiropas un Centrāleiropas līderiem, kuru vidū būs arī Ukrainas prezidents Petro Porošenko, sagaidāma arī vairāku Rietumeiropas valstu vadītāju, tostarp Francijas valsts galvas Fransuā Olanda, ierašanās.
Tomēr Francijas vēstnieks Varšavā Pjērs Būlers intervijā televīzijas kanālam TVN ceturtdien izteicās, ka nevar "nedz apstiprināt, nedz noliegt" Olanda iespējamo dalību.
Tikmēr prezidenta pils ļāvusi noprast, ka piemiņas pasākumos piedalīsies arī kāds britu karaliskās ģimenes loceklis.
Savukārt, kā aģentūrai LETA apliecināja Latvijas Valsts prezidenta Andra Bērziņa preses padomniece Līga Krapāne, prezidents Otrajā pasaules karā kritušos jau tradicionāli pieminēšot tepat, Latvijā, kopā ar abās frontes pusēs karojušajiem veterāniem.
Līdztekus oficiālajiem piemiņas pasākumiem 7.maija vakarā Vesterplatē paredzētas vēsturnieku debates, kurās piedalīsies tādi pazīstami pētnieki kā Normans Deiviss un Vldislavs Bartoševskis.