Pēc tam, kad vairāki deputāti un viņu ģimenes saņēmuši nāves draudus, apsardze pastiprināta visiem 80 deputātiem, kas nobalsoja par procesa sākšanu valsts nosaukuma maiņai, lai īstenotu vienošanos ar Grieķiju par valsts pārdēvēšanu par Ziemeļmaķedoniju.
Par procedūras sākšanu nobalsoja 80 no 120 parlamenta deputātiem, nodrošinot lēmuma pieņemšanai nepieciešamo divu trešdaļu vairākumu.
Parlamenta lēmums paredz sākt izstrādāt atbilstošus konstitūcijas grozījumus.
Kad konstitūcijas grozījumi būs izstrādāti, arī tos parlamentam būs jāpieņem ar divu trešdaļu balsu vairākumu.
Referendumā 30.septembrī vairums tā dalībnieku atbalstīja valsts nosaukuma maiņu, taču tautas nobalsošanu nevarēja uzskatīt par notikušu zemās aktivitātes dēļ.
Maķedonijas valdība pēc tam lemšanu par valsts nosaukuma maiņu nodeva parlamentam.
Vienošanos par Maķedonijas nosaukuma maiņu jūnijā parakstīja Maķedonijas premjerministrs Zorans Zaevs un Grieķijas valdības vadītājs Aleksis Ciprs.
Valsts pārdēvēšana par Ziemeļmaķedoniju pieliktu punktu jau desmitgadēm ilgušajam konfliktam ar kaimiņos esošo Grieķiju, kura līdz šim bloķējusi Maķedonijas uzņemšanu eiroatlantiskajās organizācijās, jo uzskata, ka tās pašreizējais nosaukums slēpj Skopjes teritoriālās pretenzijas uz vienu no tās provincēm, kuras nosaukums arī ir Maķedonija.
hm