Par abām lielākajām partijām - konservatīvo Jauno demokrātiju un centriski kreiso Panhelēnisma Sociālistu kustību (Panellinio Sosialistiko Kinima, PASOK) - kopumā nobalsojuši tikai 32,1% vēlētāju. Iepriekšējās parlamenta vēlēšanās, kas notika 2009. gadā, abas partijas ieguva 77,4% - Jaunā Demokrātija ieguva 33,5%, savukārt PASOK – 43,9% vēlētāju balsu.
Vienlaikus Jaunā demokrātija kļuvusi par šo vēlēšanu nosacītu uzvarētāju, saņemot 18,9% vēlētāju balsu, kas nozīmē 108 no 300 vietām valsts parlamentā. (Saskaņā ar vēlēšanu likumu partija, kas ieguvusi pirmo vietu, saņem 50 papildus deputātu vietas.) PASOK tikmēr palikusi trešā - 13,2% vēlētāju balsu un 41 vieta. Otrajā vietā atrodas Kreiso radikāļu koalīcija (SYRIZA), kas saņēmusi 16,7% vēlētāju balsu un 52 vietas parlamentā. 2009.gadā SYRIZA ieguva tikai 4,6% balsu un 11 vietas parlamentā.
Tālāk seko pret jebkādu sadarbību ar Eiropas Savienību noskaņotā nacionālistu partija Neatkarīgie grieķi (10,6% un 33 vietas), komunisti (8,5%, 26 vietas), kā arī ultralabējo nacionālistu partija Zelta rītausma - 7% (21 vieta) iepriekšējo 0,3% vietā.
Pēdējā no partijām, kas pārvarējusi trīs procentu barjeru, ir salīdzinoši mērenākie Kreisie demokrāti, kurus atbalstīja 6,1% vēlētāju. Viņi parlamentā būs pārstāvēti ar 19 deputātiem, tāpat kā pēc 2009.gada vēlēšanām. Jāpiebilst, ka šie ir tikai provizoriskie rezultāti, un vietu sadalījums var nebūtiski mainīties.
Jau ziņots, cīņā par 300 parlamenta deputātu vietām Grieķijā bija iesaistījušies kandidāti, kas pārstāv 32 partijas, un lielais partiju skaits atspoguļo izmaiņas, kas notikušas Grieķijas politiskajā vidē, kurā kopš 1974. gada, kad tika gāzta militārā hunta, dominēja divas partijas - konservatīvie un sociālisti.
Eiropas Savienība un finanšu tirgus līdz šim pauduši cerības, ka pēc vēlēšanām tiks veidota koalīcijas valdība, kuras sastāvs atgādinās premjerministra Luka Papadema vadīto pagaidu kabinetu, kurā apvienojās konservatīvie un sociālisti, lai nodrošinātu starptautisko aizdevumu, kas ļāva Atēnām izvairīties no maksātnespējas.
Tajā pašā laikā vairākums parlamentā iekļuvušo partiju ir solījis vēlētajiem apturēt vai atcelt taupības pasākumus, un vairākas Eiropas Savienības amatpersonas jau brīdinājušas, ka līdzšinējās taupības programmas īstenošana ir vienīgais ceļš, kā glābt Grieķijas ekonomiku, kā arī aicinājušas politiķus atturēties no pārsteidzīgiem lēmumiem.
Atbilstoši Grieķijas konstitūcijai, tagad parlamentā ievēlētajām
partijām nedēļas laikā jāvienojas par jaunas koalīcijas valdības
izveidi. Ja vienošanās netiks panākta, valstī gaidāmas jaunas ārkārtas
vēlēšanas.
Papildināts viss teksts - red.