Vēl nav saskaitītas tikai ārzemēs nobalsojušo Francijas vēlētāju balsis, bet līdz šim apkopotie rezultāti liecina, ka par līdzšinējo valsts vadītāju Nikolā Sarkozī nobalsojuši 48,33% vēlētāju.
Svētdienas vakarā, uzrunājot plašo atbalstītāju pūli Parīzes slavenajā Bastīlijas laukumā, Olands paziņoja, ka viņa uzvara vēlēšanās ir daļa no kustības, kas veidojas pret fiskālajiem taupības pasākumiem Eiropā. "Jūs esat daudz vairāk, nekā cilvēki, kas vēlas pārmaiņas. Jūs jau esat kustība, kas veidojas visā Eiropā un, iespējams, [visā] pasaulē," gavilējošajam pūlim sacīja Olands.
Pirms ierašanās Parīzē, Olands savā dzimtajā pilsētā Tillē paziņoja, ka "Francija ir izvēlējusies pārmaiņas" un uzsvēra, ka ir apņēmības pilns panākt grozījumus Sarkozī noslēgtajā ES līgumā par fiskālo disciplīnu, iekļaujot tajā normas, kas priekšroku dotu ekonomikas izaugsmes stimulēšanai, nevis deficīta samazināšanai.
Olands paziņoja, ka viņa misija tagad ir "piešķirt Eiropas projektam izaugsmes, nodarbinātības, pārticības dimensiju" gan īstermiņā, gan tālākā nākotnē. "Tas ir tas, ko teikšu mūsu Eiropas partneriem, cik drīz vien iespējams, un pirmkārt jau Vācijai (..). Mēs neesam vienkārši kaut kāda valsts uz planētas, kaut kāda tauta pasaulē, mēs esam Francija," paziņoja jaunievēlētais prezidents.
Vēlētāju aktivitāte prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā sasniegusi 81,03%, liecina jaunākie Iekšlietu ministrijas dati.
Sarkozī jau atzinis savu sakāvi prezidenta vēlēšanās un paziņojis, ka nevadīs labējo partiju Tautas kustības savienība (UMP) jūnijā gaidāmajās parlamenta vēlēšanās.