Eiropas Parlamentā visvairāk deputātu būs Eiropas Tautas partijas (konservatīvo) frakcijā, jo saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem Eiropas konservatīvās partijas ieguvušas 263 vietas. EP kopumā būs 736 deputāti, kas ievēlēti uz pieciem gadiem. Otrā lielākā frakcija būs Eiropas sociālistiem, kas ieguvuši 161 vietu. Eiropas liberāļu un demokrātu frakcijā būs 80 deputātu, savukārt Eiropas zaļie var rēķināties ar 52 vietām.
Konservatīvo panākumi nozīmē, ka Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu ir labas izredzes saglabāt ES izpildvaras vadītāja amatu. Lai gan EK prezidentu izvirza dalībvalstu valdības, kandidātam nepieciešams arī EP atbalsts. ES ekonomikas un monetāro lietu komisārs Hoakins Almunija prognozē, ka īpašas pārmaiņas EP darbībā nav gaidāmas. "Šā parlamenta sastāvs īpaši neatšķirsies no iepriekšējā. Vairums svarīgāko lēmumu tika pieņemti ar pārliecinošu vairākumu," spriež H.Almunija.
EP aprēķini liecina, ka parlamenta vēlēšanās piedalījušies 43% balsstiesīgo Eiropas Savienības iedzīvotāju. Tas ir sliktākais rādītājs EP vēlēšanu vēsturē. Vēlētāju aktivitāte ar katrām vēlēšanām kļūst arvien mazāka: ja pirmajās EP vēlēšanās 1979.gadā piedalījās 62% pilsoņu, tad 2004.gadā EP vēlēšanās piedalījās tikai 45,5% balsstiesīgo pilsoņu.
Igaunijā šoreiz nobalsoja 43,2% pilsoņu, bet ļoti zema vēlētāju aktivitāte bijusi Lietuvā, kur EP vēlēšanās piedalījušies tikai ap 20% pilsoņu. Saskaņā ar provizoriskiem rezultātiem Lietuvā uzvarēja valdošā Tēvzemes savienība, kas uz Briseli sūtīs četrus deputātus. Sociāldemokrāti ieguvuši trīs mandātus, divas vietas būs bijušā prezidenta Rolanda Paksa partijai Kārtība un taisnīgums, bet trim partijām būs pa vienai vietai. Igaunijā uzvarēja Tallinas mēra Edgara Savisāra vadītā Centra partija, kurai būs divi pārstāvji Eiropas Parlamentā. Trīs partijas ieguvušas pa vienai vietai; uz Briseli varēs doties arī viens neatkarīgais kandidāts.