Amatpersonas ziņo, ka kancleres Angelas Merkeles vadītie konservatīvie ir piekrituši veidot valdību kopā ar saviem tradicionālajiem konkurentiem - sociāldemokrātiem (SPD).
Pēdējā sarunu kārta ilga 17 stundas, un tikai pēc plkst.5 (plkst.6 pēc Latvijas laika) tika paziņots, ka vienošanās beidzot ir panākta.
Sagaidāms, ka oficiāli par panākto vienošanos tiks paziņots sanāksmē, kurā piedalīsies aptuveni 75 delegāti, kas pārstāvēs Merkeles kristīgos demokrātus (CDU), CDU Bavārijas meitas partiju - Kristīgi sociālās savienību (CSU) - un SPD.
Lai gan vēl otrdien, sākoties sarunu pēdējai kārtai, bija virkne neatrisinātu jautājumu, partiju delegācijām izdevies panākt nepieciešamos kompromisus.
Pēdējais no klupšanas akmeņiem bijis jautājums par finansējumu dažādajiem politiskajiem risinājumiem, par kuriem partijas panākušas vienošanos.
Lai šo jautājumu atrisinātu, kanclere un CDU līdere Merkele, CSU vadītājs Horsts Zēhofers un SPD priekšsēdētājs Zigmārs Gabriēls agrā trešdienas rītā nošķīrās no partiju delegācijām, lai pārrunātu to privāti.
Kompromisi panākti arī tādos jautājumos kā dubultā pilsonība, minimālās algas noteikšana, pensiju sistēmas reforma un ceļu nodeva ārvalstniekiem. Tikmēr Merkele noturējusi savu pozīciju un nodrošinājusi, ka netiks palielināti nodokļi bagātniekiem.
Sagaidāms, ka koalīcijas līguma projekta galīgais variants tiks publiskots vēlāk trešdien.
Paredzams, ka Merkele trešo pilnvaru termiņu kancleres amatā varētu sākt 17.decembrī, kad tiktu nodots svinīgais zvērests, taču viens būtisks šķērslis vēl ir jāpārvar, proti, lai SPD varētu iesaistīties "lielajā koalīcijā", nepieciešams partijas biedru balsojums, kas būs saistošs.
Jau decembra sākumā sāksies SPD iekšējais referendums, kurā visiem 470 000 partijas biedru, izmantojot balsošanu pa pastu, tiks dota iespēja lemt par sarunās panākto koalīcijas līgumu, un, kā norāda novērotāji, balsojuma iznākumu nebūt nav iespējams droši prognozēt, jo, kā vēsta ietekmīgais žurnāls Der Spiegel, SPD vietējās nodaļās valda liela skepse pret iesaistīšanos vēl vienā Merkeles vadītajā "lielajā koalīcijā". Pret "lielo koalīciju" asi iebilst arī SPD jaunatnes nodaļa.
Iepriekšējo reizi "lielā koalīcija" Vācijā strādāja no 2005. līdz 2009.gadam.
Pēcāk SPD vēlēšanās piedzīvoja divus smagus zaudējumus pēc kārtas.
Gabriēls, kuram nākamajā valdībā varētu tikt piešķirts vicekanclera krēsls, cer pārliecināt partijas biedrus, norādot uz jomām, kurās sociāldemokrātiem izdevies panākt sev vēlamo rezultātu sarunās ar konservatīvajiem.
SPD vairākas nedēļas ilgajās sarunās izdevās panākt, ka tiek izpildīta viņu galvenā prasība - minimālās algas noteikšana nacionālā līmenī no 2015.gada sākuma. Paredzēts, ka minimālās algas likme Vācijā būs 8,50 eiro (5,97 lati) stundā.
Šādi sociāldemokrāti cer mazināt plaisu sabiedrībā, ko radījušas pirms vairākiem gadu desmitiem pieņemtās reformas nodarbinātības jomā. Minimālās algas likmes noteikšana varētu iepriecināt arī ekspertus ASV, Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) un Eiropā, kuri jau iepriekš mudinājuši Vāciju stimulēt iekšējo pieprasījumu un veikt korekcijas tirdzniecības balansē.
SPD izdevies panākt arī konservatīvo atbalstu prasībai noteikt, ka no 2016.gada biržā kotēto uzņēmumu valdēs vismaz 30% jābūt sievietēm.
Koalīcijas veidošanas sarunās izdevies vienoties arī par pensiju palielināšanu.
Tikmēr ar vērā ņemamu ieguvumu no koalīcijas veidošanas sarunām mājās atgriezīsies arī CSU, kurai izdevies panākt atbalstu prasībai iekasēt maksu par ceļu lietošanu no ārvalstu autovadītājiem.
Kopumā koalīcijas sarunās partijas vienojušās līdz 2017.gadam papildu izdevumiem un investīcijām atvēlēt 23 miljardus eiro, vēsta ziņu aģentūra DPA.
Līdzīgi kā priekšvēlēšanu kampaņā, arī koalīcijas sarunās Vācijā lielākā uzmanība pievērsta nevis Eiropas darba kārtībai vai globālajiem jautājumiem, bet gan iekšpolitikai.
"Tā kā Merkeles-Gabriēla valdībai, ja tāda tiešām būs, trūkst politiskās idejas, projekta vai vīzijas, tādi jautājumi kā kvotu noteikšana sieviešu iekļaušanai valdēs, maksas iekasēšana no ārvalstu autovadītājiem un māmiņu algas tiek pasniegti kā plaša mēroga projekti," secina Drēzdenes laikraksts Saechsische Zeitung. "Tāda veida politika der Angelai Merkelei. Tā vietā, lai spertu ilgtermiņa soļus pret sekām, ko rada sabiedrības novecošanās vai eirozonas krīze, viņai patīk no rīta ierasties birojā un risināt tās dienas problēmas."
Papildināta visa ziņa