"Eiropai kolektīvi vajadzēs izvērtēt savu enerģētikas politiku, lai atrastu papildu veidus [enerģijas piegāžu] diversificēšanai un enerģētikas neatkarības veicināšanai," norādīja prezidents.
"ASV kā enerģijas piegāžu avots [Eiropai] ir viena no iespējām, bet arī mēs izdarām izvēles un uzņemamies zināmas enerģijas attīstības grūtības un izaicinājumus, un arī Eiropai vajadzēs risināt šīs pašas sarunas," viņš piebilda.
"Nav tādu ideālu, brīvu, lētu enerģijas avotu," atzina Obama.
Obama arī norādīja, ka situāciju energoresursu tirdzniecībā varētu uzlabot arī gaidītais ES un ASV brīvās tirdzniecības līgums, kas ļautu ASV vienkāršāk piešķirt gāzes eksporta licences.
Kā liecina 2011.gada dati, kas ir jaunākie pieejamie, aptuveni trešdaļu jēlnaftas un dabasgāzes Eiropa importēja no Krievijas.
Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu atzina, ka Eiropai būtu jāizpilda mājasdarbs enerģētikā, vienlaikus paužot pārliecību, ka slānekļa gāze būtu "svētība" ne tikai Savienotajām Valstīm.
"Es teiktu, ka tā ir arī svētība pasaulei, jo tādas valstis kā Eiropas valstis un citas būs mazāk atkarīgas no enerģijas, kas tiek transportēta no sarežģītām vietām," piebilda augstā amatpersona.
Kā liecina pēc Obamas, Barrozu un Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja sarunām izplatītais paziņojums, abas puses ir "vienisprātis, ka ir svarīgi pastiprināt transatlantiskos pūliņus Eiropas enerģētiskās drošības atbalstam".
Obama Briselē trešdien arī pauda viedokli, ka pasaulē ir drošāk, "kad Eiropa un Amerika ir vienotas".
Viņš arī atkārtoti uzsvēra, ka ES un ASV ir apņēmības pilnas kopā strādāt, lai risinātu krīzi Krimā.
Obama uzsvēra, ka "Krievija ir viena" un tā kļūdījusies, uzskatot, ka spēs panākt šķelšanos Vašingtonas un Briseles attiecībās.
Papildināts viss ziņas teksts