ADB atzina, ka summa ir ievērojama, bet norādīja, ka tādi būs arī ieguvumi no pārslēgšanās ekonomikā uz ogļskābās gāzes emisiju ierobežojošiem pasākumiem.
Banka aplēsusi, ka reģions var iegūt vairāk nekā divus dolārus no katra dolāra, ko tas izdod Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšanai, ja tiek sperti pareizie soļi.
Minētie 300 miljardi dolāru nepieciešami laika posmam līdz 2015.gadam, lai finansētu projektus atjaunojamās enerģijas ražošanā, ogļskābās gāzes emisijas ierobežošanā, tīrās enerģijas piegādes tehnoloģijās un citās jomās.
Investīciju samazināšana fosilā kurināmā iegūšanai varētu kompensēt 20% no šīs summas, aplēsusi ADB.
Pērn decembrī Parīzē panāktā vienošanās aicina nodrošināt, lai globālā sasilšana nepārsniegtu divus grādus pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas.
Divi grādi pēc Celsija skalas ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Vienošanās dokumentā izvirzīti ambiciozi mērķi globālās sasilšanas apturēšanai un triljona dolāru novirzīšanai tām nabadzīgajām valstīm, kuras skar klimata izmaiņu izraisītās negatīvās sekas.
Tā stāsies spēkā 30 dienas pēc tam, kad to būs ratificējušas vismaz 55 valstis, kas kopumā ir atbildīgas par 55% globālo siltumnīcas gāzu emisiju.
Klimata izmaiņas Āzijai rada dažādus riskus, sākot no sausuma un beidzot ar plūdiem, un, atstātas pašplūsmā, līdz 2100.gadam var samazināt reģiona ekonomisko izaugsmi par vairāk nekā 10%, aplēsusi ADB.