Francisks cildināja Eiropas valstis par bēgļu uzņemšanu un mudināja arī citus nodrošināt bēgļiem "cienīgu uzņemšanu", vienlaikus cīnoties ar nabadzību un citām sociālām problēmām, kas var sekmēt reliģiskā fundamentālisma vairošanos.
Laikā, kad tuvojas 60.gadadiena Romas līgumam, kas ir viens no svarīgākajiem dokumentiem ceļā uz Eiropas Savienības izveidošanu, uzrunājot Vatikānā akreditētos vēstniekus, pāvests mudināja Eiropu no jauna atklāt ideālus, kas ir tās pamatā.
"Eiropa kopumā piedzīvo izšķirošu savas vēstures brīdi, kurā tā ir aicināta no jauna atklāt savu patieso identitāti," sacīja Francisks. "Tam ir nepieciešama sakņu jaunatklāšana, lai varētu veidot savu nākotni."
Viņš aicināja radīt jaunu Eiropas humānismu, lai atjaunotu Eiropas - vienotas, kopīgās vērtībās balstītas kopienas, kāda tā piedzima no Otrā pasaules kara pelniem - koncepciju.
"Reaģējot uz sašķeltības tendencēm, ir jo steidzamāk nepieciešams atjaunot Eiropas ideju, lai laistu pasaulē jaunu humānismu, kas būtu balstīts spējā integrēt, risināt dialogu un radīt to, kas Veco kontinentu padarījis diženu."
Pāvests nosodīja vardarbību Dieva vārdā, to dēvējot par "slepkavniecisku ārprātu" un "garīgās nabadzības" augli. Šo garīgo nabadzību bieži vien ir radījusi materiālā nabadzība, viņš piebilda.
Francisks arī mudināja reliģiskos līderus sludināt Dieva mīlestības un miera vēsti, bet politiskos līderus aicināja nodrošināt jauniešiem ekonomiskās iespējas.
Valdībām, viņš sacīja, ir ne tik vien jāaizsargā savi pilsoņi, bet arī "jānodrošina, ka nav tādu apstākļu, kas rada auglīgu augsni fundamentālisma formu izplatībai".
Izsakoties par konkrētiem krīzes punktiem, pāvests mudināja uz nopietnām sarunām, lai izbeigtu Sīrijas konfliktu, kā arī brīdināja, ka Ziemeļkorejas kodolizmēģinājumi destabilizē visu reģionu.
Pāvests uzdeva jautājumus par "jaunu kodolbruņojuma sacensību risku".
Francisks aicināja uz uzticību, dialogu un "drosmīgiem žestiem" arī Venecuēlas politiskajās sarunās.