"Briesmīgas," tā izredzes par stabilas valdības izveidošanu Austrijā tuvākajā laikā raksturoja politiskais analītiķis Antons Pelinka. "Labējo partiju spēks koalīcijas veidošanu padarīs neiedomājami sarežģītu, ja vien kādu no tām neiekļaus valdībā," viņš sacīja aģentūrai Reuters.
Provizoriskie vēlēšanu rezultāti liecina, ka lielāko balsu skaitu saņēmušas abas līdzšinējās valdības partijas: centriski kreisie sociāldemokrāti (29,7 procenti) un konservatīvā Tautas partija (25,6 procenti). Tomēr tām ievērojamu vietu skaitu parlamentā atņēmušas galēji labējā Brīvības partija un bijušā premjerministra Jerga Haidera vadītā Austrijas Nākotnes alianse, saņemot attiecīgi 18 un 11 procentus balsu. Pēdējoreiz tik veiksmīgas vēlēšanas Austrijas labējiem spēkiem bija 2000.gadā, kad Brīvības partija ieguva 28 procentus balsu un vietu valdībā. Savukārt centriskās partijas cietušas lielāko neveiksmi kopš Otrā pasaules kara.
Labējo partiju panākumi skaidrojami ar valstī valdošo skepsi pret Eiropas Savienību, sabiedrības nevienprātību dažos ar imigrāciju saistītos jautājumos un neapmierinātību ar abām tradicionālajām centriskajām partijām. Arī daudzi vēlētāji atzīst, ka tas bijis protesta balsojums pret līdzšinējo valdību.
Eksperti paredz, ka šoreiz labējie spēki diez vai iekļūs valdībā. Tas iespējams tikai gadījumā, ja sociāldemokrāti nevienojas ar Tautas partiju vai Zaļo partiju (saņēma 9,8 procentus balsu). Tomēr skaidrs, ka šāda koalīcija nebaudītu stabilu vairākumu.