Ziņojums balstīts uz 88 247 paraugu izpēti, analizējot 801 pesticīda klātbūtni, kurā secināts, ka 54,1% paraugu netika atrastas pesticīdu pēdas, bet 41,8% paraugu to līmenis nepārsniedza ES noteiktās normas.
Tādējādi uztura risku novērtējums liecina, ka pastāv niecīga iespējamība, ka Eiropas iedzīvotāji varētu saskarties ar veselībai kaitīgu pesticīdu atlieku līmeni pārtikā.
4,1% pārbaudīto paraugu pesticīdu pēdas pārsniedza maksimālo pieļaujamo robežu, tostarp saistībā ar 2,5% paraugu sākta krimināla vai administratīva lieta.
2016.gadā līdzīgā pētījumā maksimālās pesticīdu atlieku normas pārsniegšana konstatēta 3,8% pārbaudīto paraugu. Atšķirību varētu skaidrot ar to, ka 2017.gadā paņemts divreiz vairāk paraugu prasību izpildei, kas apliecina mērķtiecīgas kontroles nozīmi.
Neapstrādātos pārtikas produktos pesticīdu atliekas netika atrastas 51,7% paraugu, bet 44% paraugu tās iekļāvās maksimālās pieļaujamās normas robežās, savukārt 4,3% normas bija pārkāptas.
Pārstrādātos pārtikas produktos lielākajā daļā paraugu jeb 71,4% netika atklātas pesticīdu pēdas. 25,9% pārstrādātu pārtikas produktu paraugos pesticīdu pēdu līmenis atbilda ES noteiktajām normām, bet 2,7% gadījumu pesticīdu līmenis nedaudz pārsniedza pieļaujamās normas.
Trešo valstu izcelsmes paraugos pesticīdu klātbūtne normas robežās konstatēta 7,6% gadījumos, bet neatbilstība normām - 5,5% paraugu. ES ražotos pārtikas produktos šie rādītāji bija attiecīgi 2,6% un 1,3%.
Analizētajos bērnu pārtikas paraugos 94,6% gadījumu netika atklāta pesticīdu klātbūtne, bet 5,4% gadījumu konstatēta pesticīdu pēdu klātbūtne bērnu pārtikā, tostarp 1,5% gadījumu tā pārsniedza maksimālo pieļaujamo normu.
No pārbaudītajiem organiskās pārtikas paraugiem, neskaitot bērnu pārtiku, 86,3% netika konstatēta pesticīdu klātbūtne, bet 12,2% paraugu tā atbilda noteiktajām normām. 1,5% pārbaudīto organiskās pārtikas paraugu pesticīdu atliekas pārsniedza maksimālo pieļaujamo līmeni, tostarp 0,7% gadījumos produkts atzīstams par nedrošu.
Dzīvnieku izcelsmes produktos nekādas pesticīdu atliekas netika atrastas 87,5% paraugu, bet 12,5% paraugu to līmenis atbilda ES noteiktajām normām. 1,1% paraugu pesticīdu klātbūtne pārsniedza pieļaujamās normas.
Vairāku pesticīdu klātbūtne konstatēta 27,5% paraugu. Neapstrādātos produktos vairāku pesticīdu pēdas atrastas 29% gadījumu, bet pārstrādātos produktos - 12% gadījumu. Visbiežāk vairāk nekā viena pesticīda atliekas atrastas upenēs, sarkanajās vai baltajās jāņogās (71,7% paraugu), kazenēs (69,3%), laimos (65,2%), citronos (63,3%), saldajos ķiršos (62,5%), zemenēs (61,7%) un lauka salātos (61%). Šie secinājumi atbilsta arī iepriekšējos gados atklātajam.
Ziņojumā sniegti tikai kopējie pētījuma rezultāti bez sadalījuma pa atsevišķām valstīm.
Islande un Norvēģija ir Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) dalībnieces, tāpēc uz tām attiecas ES normas.