Pie Berlīnes mošejas notikuši protesti pret islamizāciju

Kurš Ryanaira ceļotājs gan nav bijis Frankfurtes Hānā un tur nīcis, gaidot pārsēšanos uz citu reisu. Jau četros rītā apkopējas, miesās dūšīgas krievu tantes trenc augšā, bet var jau necelties, policiju nesauks, tikai noburkšķēs – da jemu pohuj, domājot, ka krieviski te neviens nesaprot. Bet dienā var doties ekskursijā pa apkārtni. Bijušais amerikāņu armijas aerodroms, uzbūvēts pie 400 iedzīvotāju lielās 750 gadu vecās sīkpilsētiņas Lautzenhausen. Tur arī diezgan mērenu cenu krodziņi un viesnīciņas. Pašā centrā skvērs – piemiņas vieta abos pasaules karos kritušajiem šejieniešiem ar viņu vārdiem un iespaidīgu krustu Tatzenkreuz formā. Ceļa rādītājs informē – līdz Sohren trīs kilometri, līdz Buechenbeuren tikai divi. Pa L182 ceļu uz priekšu, kur redzams viadukts. Tur autobusu depo un benzīnstacija, pie tās veikaliņš, bet pavisam netālu aiz viadukta normāls lielveikals E Aktiv Markt. Tālāk uz Sohren var doties pa Dietrichshoehe ielu. Tilts pāri dzelzceļam, kuru vairs nelieto. Romantiski saldsērīgs skats uz ierūsējušām sliedēm pusaizaugušā ielejā, kas aizliecas uz Sohren pusi. Buechenbeuren mājas paliek pa labi. Pa Sohrener ielu, tā turpinās industrijas pioniera Michael-Felke vārdā nosauktajā ielā, blakus tai iespaidīgi savu laikmetu – 30-tos gadus raksturojoši fabriku korpusi. Sākas dzīvojamās mājas. Viena par otru krāšņākas. Sakoptība līdz augstākajai pakāpei. Shoenes Deutschland. Skaistā Vācija. Te visur tā. Bet tomēr tāda sajūta, ka šajā godībā kautkas trūkst. Kas tad te trūkst? Neesmu ne dzirdējis, ne redzējis vēl nevienu bērnu. Tā gan. Nu jā, kā gan citādi. Dzimstības rādītājs vāciešiem taču zem 1,1 un tas sasniegtais 1,4 uz turku rēķina. Kur te lai būtu bērni. Kur te tautas pastāvēšanai absolūti nepieciešamais skaitlis 2,3? Bija lasīts par kādu tiesas procesu Vācijā, kuru uzsāka dusmīga kundze par to, ka pie viņas mājas ir bērnudārzs un bērni trokšņo un traucē viņas mieru. Viņa prāvu vinnēja un bērnudārzu likvidēja… Nabaga Vācija. Es geht alles vorueber… Bet varbūt vēl jau viss nav pagalam… Reiz jauniem cilvēkiem, tādiem ar noskūtām galvām kautko jautāju angliski. Ich spreche KEIN Englisch, man ar nicinošu izteiksmi atbild. Zēniem kautkas ļoti nepatīk no globālisma sistēmas. Onkulis Ādijs varbūt šiem ko līdzētu, bet tas jau vairs necelsies. No otras puses ir citādi zēni, kas atejās līmē uz sienām uzlīmes ar aicinājumiem atbalstīt Antifa akcijas. Sēdi uz poda un lasi atejistus. Skatos uz smalki apfrizētajiem dzīvžogiem un visādiem dārzu brīnumiem, ik māja kā rūpīgi izstrādāts mākslas darbs. Milzum daudz laika un enerģijas te tiek ieguldīts ik dienas. Cik bērnus tā vietā gan nevarētu uzaudzināt! Sohren pilsētiņas centrā krucifikss un tam blakus uz sienas lasāmas jaukas dzejas rindas: Was soll das Kreuz, das am Wege steht? Es soll dem Wanderer, der vorueber geht, Das grosse Wort des Trostes sagen: “Das Kreuz wird dich zum Himmel tragen.” (Krusts, kas stāv ceļa malā, priecē garāmejošo ceļinieku ar vārdiem: “Krusts tevi vedīs uz debesīm”.) Taču nav kautkas vāciešiem īsti saskaņā ar to krustu, jo neiet vairs viņu ceļš uz debesīm. Bet krusts jau nevienam arī neuzspiež sevi nest. Lidostā uz blakus sola sēž vairāki musulmaņi un vāciski sarunājas. Ieklausos – viens ir turks, otrs no Magrebas, trešais - Islāmā konvertējies vācietis. Spēkpilni, pārliecināti, starojoši. Un lepni par to, ka viņu sievām nekad nebūs mazāk par trim bērniem. Lai piepildītu šo skaisto zemi. P.S. Pazīstamā vācu Allensbaha instituta aptaujas rezultāti. Kāpēc vācieši negrib bērnus. 1. Bērns radītu pārāk lielu finansiālo slogu (47%) 2. Es esmu vēl par jaunu (47%) 3. Manas karjeras plānus būtu grūti izpildīt ar bērnu (37%) 4. Vēl nav atrasts īstais partneris (28%) 5. Es gribu, lai man būtu maksimāla brīvība un negribu ierobežot sevi (27%) 6. Man ir daudz interešu, būtu grūti tās saskaņot ar bērnu (27%) 7. Bērni ir grūti audzināmi, man nav pārliecības, ka man būtu tik daudz spēka un nervi (27%) 8. Es gribu pēc iespējas vairāk neatkarību (26%) 9. Man tad būtu mazāk laika draugiem (19%)