Mazliet mazāk par 24 stundām, pirms Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi pulcēsies uz otro samitu pēdējo trīs dienu laikā, aicinājumi izskan arī no Japānas un Austrālijas Eiropai panākt vienošanos par parādsaistību krīzes mazināšanu.
Tikmēr Romā Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni centās panākt vienošanos par pensiju reformām ar sabiedrotajiem no Ziemeļu līgas pēc tam, kad ES līderi svētdien mudināja valsti turēt solījumus samazināt apjomīgās parādsaistības un apturēt pašreizējās krīzes izplešanos.
ES dalībvalstis pieprasījušas Berluskoni rīkoties pirms trešdien gaidāmā samita, ko paredzēts sākt plkst.16 (plkst.19 pēc Latvijas laika). Taču pirmdien sasauktā Itālijas valdības ārkārtas sanāksme beigusies bez rezultātiem.
Romai nepieciešams īstenot "pasākumus, lai nodrošinātu, ka nepastāv riski Itālijai kādu dienu kļūt par vēl vienu Grieķiju", pavēstīja kāda anonīma ES amatpersona.
Taču, Itālijai par līdzekļu aizņemšanos starptautiskajos tirgos maksājot gandrīz trīsreiz vairāk nekā Vācijai, ES amatpersonas norādījušas, ka "šis varētu būt laiks sniegt palīdzību Itālijai".
Tā paredzētu izmantot Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF), lai iegādātos Itālijas obligācijas.
Jautājums, kā paplašināt šo fondu, būs trešdienas pārrunu uzmanības centrā. Trešdienas samitu Eiropa arī noteikusi kā gala termiņu, lai panāktu vienošanos par stratēģiju cīņai ar pašreizējās krīzes izplešanos, kas radījusi bažas par bloka nokļūšanu atkārtotā recesijā.
Tāpat šajā sanāksmē paredzēts vienoties par banku līdzdalību Grieķijas parādsaistību norakstīšanā.
ES ekonomikas un monetāro lietu komisāra Oli Rēna preses pārstāvis Amadeu Altafajs Tardio pirmdien paziņoja, ka sarunu vedēji no ES un bankām ir salīdzinoši tuvu darījumam, lai norakstītu aptuveni pusi no Grieķijas 350 miljardus eiro (245,9 miljardus latu) lielajām parādsaistībām.