Ministri un valstu sekretāri pirmdien sāks sarunas par atsevišķu valstu mērķiem klimta jomā un apspriedīs finansiālo palīdzību jaunattīstības valstīm.
Konferences mērķis ir atdzīvināt pirms trim gadiem panākto Parīzes klimata vienošanos, no kuras atkāpušās vairākas valstis, tostarp ASV.
Konference tika atklāta pagājušajā pirmdienā un ilgs līdz 14.decembrim. Tajā piedalās pārstāvji no gandrīz 200 valstīm.
Parīzes vienošanās ilglaicīgais mērķis ir samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu izmešus tā, lai noturētu globālo sasilšanu krietni zemāk par diviem grādiem pēc Celsija skalas salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms rūpnieciskās revolūcijas, un vienlaikus pielikt pūliņus globālās temperatūras kāpuma ierobežošanai ar 1,5 grādiem, tādējādi pēc iespējas samazinot klimata pārmaiņu sekas.
Divi grādi ir slieksnis, kuru pārkāpjot, kā uzskata zinātnieki, globālās sasilšanas visnegatīvākās sekas kļūs nenovēršamas.
Taču eksperti prognozē, ka vidējās temperatūras pieaugums līdz 2100.gadam var pārsniegt trīs grādus pēc Celsija, un aicina valdības pielikt lielākus pūliņus klimata izmaiņu ierobežošanai, nekā tās apņēmušās līdz šim.
ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs konferences svinīgajā atklāšanā sacīja, ka pasaule "nonākusi dziļās nepatikšanās ar klimata izmaiņām," un "daudziem cilvēkiem, reģioniem un pat valstīm tas jau tagad ir dzīvības un nāves jautājums."
"Mēs nesagaidīsim 2020.gadu ar to, kas tika solīts Parīzē," atzina Gutērrešs, vienlaikus uzsverot, Parīzē dotie solījumi ir nepietiekami.
Apčidrinskis
Žaks Paganels
TrollisJT