Eksperta ieskatā, Čārlzam III nāksies saskarties ar diezgan daudz problēmām pašā Lielbritānijā, jo pēc tādas autoritātes, kāda bija viņa mātei karalienei Elizabetei, karalim būs sarežģīti iegūt līdzpilsoņu atbalstu, un tāpēc viņš nebaudīs tādu bijību, kāda bija pret karalieni.
"Lai arī karaļa amats ir vairāk ceremoniāls, daudzi Britu salās domā par Kornvolas un Kembridžas hercoga, prinča Viljama stāšanos amatā, kuram personīgo īpašību dēļ iedzīvotāju vidū būs daudz lielāka autoritāte," skaidroja Daukšts.
Viņš atzīmēja, ka karalis Čārlzs III ir viesojies Rīgā un viņam ir labas attiecības ar Baltijas valstīm un to līderiem. Politologs pieļāva, ka Lielbritānijas karalis ārpolitikā ievēros to līniju, kādu uzturēja karaliene Elizabete II.
Jautāts, vai jaunā karaļa stāšanās amatā no jauna neuzjundīs diskusiju par monarhijas nepieciešamību Lielbritānijā, Daukšts norādīja, ka tas ir sarežģīts jautājums, jo īpaši tiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārpus Lielbritānijas. Monarhija ir tradīcija, kura ir dziļi iesakņota.
Pēc politologa paustā, monarhs ir nevis institucionāla personība ar uzdevumiem, kurus tā realizē gan iekšpolitikā, gan ārpolitikā, bet vairāk ir morāles autoritāte, kas ir britu sabiedrību vienojoša.
Viņš atzīmēja, ka diskusijas par to turpināsies republikāņu un republikas, kā arī monarhijas piekritēju vidū, tomēr, pēc Daukšta paustā, uzvarēs tradicionālais uzskats par monarhijas nepieciešamību.
Kā ziņots, ceturtdien 96 gadu vecumā mirusi Lielbritānijas karaliene Elizabete II, paziņoja Bekingemas pils.
Pēc viņas nāves troni mantojis Elizabetes II vecākais dēls Čārlzs, kurš automātiski kļuvis par Lielbritānijas jauno karali.
Viņš turpmāk oficiāli tiks dēvēts par Čārlzu III, apstiprinājušas karaļnama amatpersonas.