Gandrīz 60% referendumā piedalījušos bija pret centriski kreisā Renci plāniem nostiprināt centrālo valdību un vājināt parlamenta augšpalātu – Senātu. Viņš uzsvēra, ka tas veicinātu politisko stabilitāti Itālijā, kur kopš 1945. gada nomainījies jau vairāk nekā 60 valdību. Turpretī ierosinājuma oponenti, kādi bija arī Renci vadītajā centriski kreisajā Demokrātiskajā partijā (DP), uzstāja, ka reformas piešķirtu pārāk lielu varu premjeram.
Tomēr liela daļa no aptuveni 33 miljoniem balsstiesīgo, kas piedalījās referendumā, patiesībā devās pie vēlēšanu urnām nevis tāpēc, lai izteiktu savu viedokli par konstitucionālajām reformām, bet lai parādītu "sarkano kartīti" Renci. Viņš pirms nepilniem trim gadiem nāca pie varas, solot reformēt Itālijas politisko sistēmu un ekonomiku, tomēr viņa centieni nebija nesuši augļus.
Sabiedrības neapmierinātību izmantojuši populisti, kas pirms referenduma lika lietā visdažādākos līdzekļus, tajā skaitā dezinformāciju, lai pārliecinātu itāļus balsot pret Renci ierosinājumiem. Bijušais komiķis Bepe Grilo, kurš vada opozīcijā esošo Piecu zvaigžņu kustību (M5S), uzskata, ka svētdienas balsojumā "uzvarēja demokrātija", un aicināja nedēļas laikā izsludināt parlamenta ārkārtas vēlēšanas.
M5S pirmdien paziņoja, ka ir gatava uzņemties nākamās valdības vadīšanu. Partija, kas vēlas sarīkot referendumu par Itālijas izstāšanos no eirozonas, pašlaik ir populārākais politiskais spēks valstī.
Analītiķi gan šaubās, ka Itālijas prezidents Serdžo Matarella izšķirsies par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu izsludināšanu. Visdrīzāk viņš premjera amatam izvirzīs kādu M. Renci vadītās DP politiķi, kura vadītais ministru kabinets strādātu līdz 2018. gada sākumā plānotajām regulārajām parlamenta vēlēšanām. Kā ticamākais Renci pēctecis nosaukts pašreizējais finanšu ministrs Pjērs Karlo Padoans.
Visu rakstu lasiet otrdienas, 6.decembra laikrakstā Diena!