Ievērojot sociālo distancēšanos, protestētāji pauda sašutumu, ka Zemana politika grūž Čehiju Maskavas rokās.
Zemans izplata "tās pašas pasakas kā Krievijas dezinformācijas vietnes un Krievijas propaganda", pavēstīja grupas Miljons brīžu demokrātijai vadītājs Bendžamins Rolss.
Atļaut Zemanam palikt amatā būtu risks drošībai, norādīja Rolls.
Ar savu prokrievisko nostāju pazīstamais Zemans pagājušajā nedēļas nogalē apgalvoja, ka saistībā ar 2014.gada sprādzieniem munīcijas noliktavā Vrbeticē, Čehijas austrumos, tiktu izmeklētas divas versijas.
Zemans paziņoja, ka tiesībsargājošās iestādes strādājot pie "divām notikušā versijām".
Viena esot neuzmanīga apiešanās ar munīciju, bet otra - ārvalstu izlūkdienesta operācija, svētdien televīzijā apgalvoja prezidents.
Ja tiks apstiprināta Krievijas aģentu līdzdalība sprādzienā, Krievijai par to būs jāsamaksā, norādīja Zemans.
Čehijas iekšlietu ministrs Jans Hamāčeks pirmdien noliedza Zemana teikto, paziņojot, ka tiesībsargājošās struktūras strādā tikai pie vienas versijas - par Krievijas militārā izlūkdienesta aģentu līdzdalību diversijā.
Čehija šomēnes apsūdzēja Krievijas izlūkdienesta aģentus pirms sešiem gadiem Vrbeticē notikušo sprādzienu sarīkošanā. Apsūdzībām sekoja Krievijas diplomātu izraidīšana, uz ko Krievija atbildēja ar Čehijas diplomātu izraidīšanu.
Tikmēr starptautiskais pētnieciskās žurnālistikas projekts Bellingcat un Krievijas tīmekļa izdevums The Insider sadarbībā ar vācu nedēļrakstu Der Spiegel un čehu žurnālu Respekt noskaidrojuši, ka munīcijas noliktavas spridzināšanas operāciju 2014.gadā Čehijā vadījis Krievijas militārā izlūkdienesta (GRU) ģenerālis Andrejs Averjanovs un ka kopumā tajā bijuši iesaistīti vismaz seši cilvēki.
Čehija jau izsludinājusi meklēšanā GRU aģentus Aleksandru Miškinu un Anatoliju Čepigu, kas atklātībā pazīstami arī kā "Aleksandrs Petrovs" un "Ruslans Boširovs", kuri apsūdzēti arī par Lielbritānijā dzīvojošā bijušā krievu dubultaģenta Sergeja Skripaļa indēšanu 2018.gadā.