Eirozonas un IIF vadītāji 2011. gada oktobra beigās vienojās, ka eirozonas valstu valdības piešķirs Grieķijai finanšu palīdzības otro paketi 130 miljardu eiro apmērā, savukārt bankas brīvprātīgi norakstīs pusi no valsts parāda privātajiem kreditoriem (aptuveni 100 miljardus eiro).
Janvārī Grieķijas valsts obligāciju privātie turētāji apturēja sarunas ar Atēnām par parāda restrukturizāciju, lai novērtētu lēmuma par brīvprātīgu piedalīšanos Grieķijas ekonomikas glābšānā no defolta sekas.
Gadījumā, ja Grieķija nespēs vienoties ar IIF par daļēju parāda norakstīšanu, tā nevarēs saņemt kārtējos naudas tranšu no Eiropas Savienības un SVF, un būs spiesta pasludināt defoltu jau 2012. gada martā, norāda Reuters.
Jāatgādina, ka pagājuša gada 17. decembrī starptautiskās reitingu aģentūras Fitch pārstāvji paziņoja, ka Grieķija jau ir maksātnespējīga un tai neizdosies izvairīties no defolta, tomēr tas, visticamāk, būs kontrolējams. Aģentūras Eiropas, Tuvo Austrumu un Āfrikas valstu reitingu noteikšanas nodaļas vadošais speciālists Edvards Pārkers toreiz izteicās, ka pat privātā sektora brīvprātīga piekrišana norakstīt pusi Grieķijas parāda nozīmēs valsts defoltu.