"Vladimirs Putins detalizēti izklāstīja Krievijas iniciatīvu par ANO misijas nodibināšanu EDSO Īpašās monitoringa misijas (ĪMM) apsardzes atbalstam. Ņemot vērā Angelas Merkeles izteiktos apsvērumus, Krievijas līderis pauda gatavību papildināt Drošības padomes Krievijas rezolūcijas projektā minētās ANO misijas funkcijas," teikts paziņojumā.
"Ar to domāts, ka EDSO novērotāju apsardzes nodrošināšanu ANO pārstāvji var veikt ne tikai uz saskares līnijas pēc abu pušu spēku un līdzekļu atvilkšanas, bet arī citās vietās, kur EDSO ĪMM veic savus inspekcijas braucienus atbilstoši Minskas pasākumu kompleksam," norādīja Kremlis.
Iepriekš Maskava uzstāja, ka miera uzturētājus var piesaistīt tikai uz frontes līnijas un ka tas ir jāsaskaņo ar Maskavas atbalstīto teroristu grupējumiem.
Kijevā šādu variantu nodēvēja par šizofrēnisku.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš vairākkārt mudinājis Austrumukrainā izvietot ANO miera uzturētājus, ceturtdien noraidīja Putina sākotnējos nosacījumus, uzstājot, ka ANO misijai vajadzētu patrulēt visā konflikta zonā, kā arī uzraudzīt Donbasā Ukrainas de iure robežu ar Krieviju.
Krievija 2014.gada februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš 2014.gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.
Konfliktā Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši 10 000 cilvēku, bet teju trīs miljoni devušies bēgļu gaitās.