«Stacijas slēgšanas dēļ vismaz divkārt palielināsies Lietuvas pieprasījums pēc dabasgāzes. Mēs esam gatavi uz labiem nosacījumiem izskatīt šīs vajadzības, partnerības garā risināt visas šīs problēmas,» paziņoja V.Putins, kurš kopā ar citiem Baltijas jūras reģiona valstu līderiem piedalās sanāksmē Helsinkos. Šīs sanāksmes laikā notikusi arī V.Putina tikšanās ar D.Grībauskaiti.
Tikšanās laikā D.Grībauskaite noraidīja V.Putina priekšlikumu par Lietuvas iesaistīšanos jaunas AES būvēšanā Kaļiņingradas apgabalā. «Jā, aicināja, centās pārliecināt, ka AES ir vajadzīga, neizbēgama un Lietuvai būtu izdevīgi tajā piedalīties. Es ļoti skaidri pateicu, ka Lietuva būvēs savu AES un mēs neplānojam piedalīties šīs stacijas būvēšanā,» aģentūrai BNS pavēstīja D.Grībauskaite.
V.Putins apgalvo, ka Lietuvas ekonomikas problēmas nebūtu tik dramatiskas, ja Lietuva jau laikus būtu «sakārtojusi» attiecības ar Krieviju. Viņš uzsvēra, ka Krievijas uzņēmumi ieguldījuši Lietuvas ekonomikā 1,5 miljardus dolāru.
V.Putins izteica cerību, ka līdz ar D.Grībauskaites nākšanu pie varas Maskavas un Viļņas attiecības varētu uzlaboties. D.Grībauskaites priekštecis Valds Adamkus nokaitināja Maskavu ar nelokāmu atbalstu Gruzijas prezidentam Mihailam Saakašvili.
D.Grībauskaite pēc sarunām ar V.Putinu atzina, ka Lietuva ir ieinteresēta abpusēji izdevīgā sadarbībā ar Krieviju. Lietuvas prezidente ar V.Putinu sarunājās krievu valodā bez tulku palīdzības, ziņo Interfax.
Baltijas jūras valstu sanāksmes laikā D.Grībauskaite aicināja attīrīt jūru no bīstamā piesārņojuma, ko rada jūrā nogremdētie spridzekļi un ķīmiskie ieroči. V.Putins savukārt slavēja Nord Stream gāzes cauruļvada projektu, kas esot videi draudzīgs. Viņš atgādināja, ka Vācija, Dānija, Zviedrija un Somija piekritušas projekta īstenošanai.