Mazākuma valdība, kuru vadīja Nacionālliberālās partijas (PNL) līderis Ludoviks Orbāns un kas bija atradusies pie varas tikai trīs mēnešus, 5.februārī zaudēja uzticības balsojumā.
Dienu vēlāk prezidents Klauss Johanniss, kas pats savulaik vadījis PNL, atkārtoti uzticēja valdības veidošanu Orbānam acīmredzamā nolūkā panākt pirmstermiņa vēlēšanas.
Johanniss var atlaist parlamentu tikai tad, ja 60 dienu laikā divi mēģinājumi izveidot jaunu valdību izgāžas.
Taču Konstitucionālā tiesa pirmdien atzina, ka premjerministra izvirzīšanai "jākalpo mērķim savākt parlamentāro vairākumu".
Opozīcijā esošo sociāldemokrātu (PSD) līderis Marčels Čolaku atzinīgi novērtējis tiesas lēmumu, norādot, ka tas nepārprotami uzliek prezidentam par pienākumu valdības veidošanu uzticēt kādam, kas patiesi spēj izveidot parlamentāro vairākumu, nevis tikai formāli izliekas, ka mēģina izveidot valdību.
PSD uzvarēja 2016.gadā notikušajās parlamenta vēlēšanās, taču pēc masu protestiem, ko izraisīja apsūdzības korupcijā, parlaments pērn izteica sociāldemokrātu veidotajai valdībai neuzticību.
Tomēr PSD joprojām kontrolē 203 no 465 parlamenta deputātu vietām, un pirmdien sociāldemokrāti boikotēja parlamenta sēdi, kurā bija paredzēts uzticības balsojums Orbānam.
Arī vairāku citu mazāko partiju deputāti uz sēdi neieradās, un tādējādi uzticības balsojuma sarīkošanai trūka kvoruma - vismaz 233 likumdevēju klātbūtnes.
Orbāns norādījis, ka PSD "šodien izvairījās no savu pienākumu pildīšanas". Viņš arī nosodījis Konstitucionālo tiesu kā "neobjektīvu" un noskaņotu par labu PSD.
Pēc tiesa lēmuma sasauktajā preses konferencē Johanniss neatklāja, ko nolēmis darīt turpmāk, taču atzina, ka izredzes uz pirmstermiņa vēlēšanām ir mazinājušās.
Arī viņš nosodījis sociāldemokrātus par politiskās krīzes izraisīšanu.
Jūnijā Rumānijā paredzētas pašvaldību vēlēšanas, taču kārtējās parlamenta vēlēšanas gaidāmas tikai nākama gada beigās.
hmm